žīdoties

žĩduôtiês,

1) jüdeln
Dr., feilschen: nebūtu kuo žīduoties un dalīties Domas I, 1125. viņš nav... kâ tu, ar kuŗu pastāvīgi jāžīduojas. viņš manas vēlēšanās nuolasa nuo acīm Deglavs Rīga II, 1, 568;

2) lange, saumselig etw. tun:
kuo tu žīduojies tik ilgi? Frauenb.

Avots: ME IV, 813