žļudzēt

žļudzêt, -u, -ẽju,

1) = žļirkstêt 1 Grawendahl, Kl., Lubn., Saikava, Sessw., Vīt.: piesmē̦lušies, cauri zābaki ejuot žļudz Vīt. zābakuos... žļudzēja vien, ka suoli spēra Krišs Laksts 54. iet (pa purvu), ka žļudz vien Lubn. pa murduoksni ejuot žļudz un bļurkš Vīt. pa slapju, pielijušu ceļu braucuot iet, ka žļudz vien ders. uz ceļiem žļudz vien vēl aiz izlaidumuos un lieka ūdens Vīt. 44. pielijusi pļava žļudz Grawendahl. me̦t slapju zemi kapā, ka žļudz vien (vom Schall gesagt) Kl., Sessw. aŗ slapju zemi, ka žļudz vien Saikava;

2) glitschen, (aus)gleiten:
uz le̦dus žļudz Warkh. kājas žļudz uz visām pusēm Bauske;

3) wackeln, sich geleeartig bewegen
Lubn., Prl., Sessw.: iet, ka žļudz vien (von dicken Menschen gesagt). miesa žļudz.

Avots: ME IV, 818, 819


žļudzēt

žļudzêt,

1): žļudz, kad uzkāpj ļuoti staignai vietai Borchow. arī vē̦de̦rs (sāpuot rūkdams) "žļudz" ebenda.

Avots: EH II, 820