žūbe

žūbe, = žube I: zīle, žūbe raušus cepa BW. 2520, 3 var. līdz cīrulis rauga te̦k, tamē̦r žūbe izdzē̦ruse 2635 var.

Avots: ME IV, 835


žūbe

žūbe: mit ũ AP., Breslau.

Avots: EH II, 822