aizbrīkšķēties
àizbrĩkšķêtiês, auch àizbrĩkšêtiês, anfangen etwas zu knacken, krachen; einen knackenden, krachenden Laut von sich geben: zars aizbrīkšķējās A. XIV, 2, 95.
Avots: ME I, 20
Avots: ME I, 20
'àizbrĩkšêtiês' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: