Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ãmis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ãmis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (12)
grāmis
kāmis
I kãmis [C., Bauske],
1) ein heisshungriger, ausgehungerter Mensch, ein gefrässiges Tier
[Ekau, Würzau]: ak tu kāmis, kâ izkāmējies A. - Rahden, N. - Kmph., Gsth., [Serben, Nitau, Roop.] nevar pagaidīt, rij kâ kāmis Weissensee;
2) Popanz, Knecht Ruprecht der Kinder
Serb. n. A. XV, 2, 237;
3) der Hamster
Döbner n. U. In dieser Bedeutung in der Schriftsprache jetzt gang und gäbe, doch im Volke nicht ermittelt.
Avots: ME II, 191
1) ein heisshungriger, ausgehungerter Mensch, ein gefrässiges Tier
[Ekau, Würzau]: ak tu kāmis, kâ izkāmējies A. - Rahden, N. - Kmph., Gsth., [Serben, Nitau, Roop.] nevar pagaidīt, rij kâ kāmis Weissensee;
2) Popanz, Knecht Ruprecht der Kinder
Serb. n. A. XV, 2, 237;
3) der Hamster
Döbner n. U. In dieser Bedeutung in der Schriftsprache jetzt gang und gäbe, doch im Volke nicht ermittelt.
Avots: ME II, 191
kāmis
ņāmis
prāmis
rāmis
rāmis
I rãmis, der Prahm, die Fähre U., Zaravič: rāmis ir piestiprināts pie garas driepes upes vidū MWM. v. J. 1897, S. 278. Zunächst aus estn. (p)rām dass.
Avots: ME III, 496
Avots: ME III, 496
rāmis
II rãmis, ‡
2) "svītras gar svārku apakšu" Seyershof: vis˙ap[k]ār[t] ram[j]a rakstus, vidū liku sav[u] sirsniņu BW. 7171 var.
Avots: EH II, 361
2) "svītras gar svārku apakšu" Seyershof: vis˙ap[k]ār[t] ram[j]a rakstus, vidū liku sav[u] sirsniņu BW. 7171 var.
Avots: EH II, 361
rāmis
tāmiski
I tãmiski, Adv., ungeschickt Frauenb.; schlecht, schief Wandsen: pa˙visam tāmiski izgāja.
Avots: ME IV, 147
Avots: ME IV, 147
tāmisks
Šķirkļa skaidrojumā (9)
āms
lāmis
I lāmis,
1) [lãmis Ruj.], zum Trocknen ausgebreitetes Heu
A. X, 1, 308;
2) [lãmis, eine breite und dicke Masse
Ruj.]: pa gaisu skriedams, viņš (pūķis) izskatās kâ uguns lāmis ar gaŗu dzirksteļu asti LP. VI, 94; VII, 715; [lietus līst lām[j]iem Ruj., es ergiesst sich ein Pfütze Bauske, Wandsen;
3) ein grosser und unregelmässiger Fleck auf Kleidern (infolge von Befleckung) oder im Saatfeld (eine vom Wasser ausgelegene Stelle)
Seher. - Wohl aus estn. lām "Verbreitetes, grosses, breites Stück", tule - lām "entwickelte Flamme"]
Avots: ME II, 438
1) [lãmis Ruj.], zum Trocknen ausgebreitetes Heu
A. X, 1, 308;
2) [lãmis, eine breite und dicke Masse
Ruj.]: pa gaisu skriedams, viņš (pūķis) izskatās kâ uguns lāmis ar gaŗu dzirksteļu asti LP. VI, 94; VII, 715; [lietus līst lām[j]iem Ruj., es ergiesst sich ein Pfütze Bauske, Wandsen;
3) ein grosser und unregelmässiger Fleck auf Kleidern (infolge von Befleckung) oder im Saatfeld (eine vom Wasser ausgelegene Stelle)
Seher. - Wohl aus estn. lām "Verbreitetes, grosses, breites Stück", tule - lām "entwickelte Flamme"]
Avots: ME II, 438
lāmis
[II làmis od. làmesteris (?)"ein grosseŗ ungeschickteŗ unschön gekleideter Mensch" Planhof; lāmis " ein schläfriger, unregsamer Mensch" Laud.; lãmis, ein Lümmel Schrunden.]
Avots: ME II, 438
Avots: ME II, 438
netīšām
netĩšãm [li. netyčiom Niemi 1351], netĩšãmis (li. netyčiomìs), netĩši, netĩšu [Glück IV Mos. 25, 22], netĩšus, unabsichtlich, von ungefähr: netīšām (Var. 24: netīšamis) es iesēdu tautu dē̦la kamanās BW. 17889, 4. ai mīļie bāleliņi, tas nuotika netīšām 13646. viņš bij atnācis gluži netīšu A. XIV, 90. bērēs tīšā prātā saplēš traukus, ja netīšus ne˙viens nesaplīst LP. II, 138.
Avots: ME II, 737
Avots: ME II, 737
rāmjains
‡ * rãmjains, erschlossen aus rãme̦ns Seyershof, unten rot gestreift: r. priekšauts. Zu rãmis II.
Avots: EH II, 361
Avots: EH II, 361
rāmnieks
rãmniẽks, der Prahmkerl, der Fährmann, der die Fähre über den Fluss zieht U. - Zu rãmis I.
Avots: ME III, 496
Avots: ME III, 496
rāms
rāms
tāmiski
II tāmiski Mag. II, 2, 32, tãmiskis Gr.-Essern, Katzd., Ringen, Adv., in der Verbindung tãmiski(s) runāt, den Dialekt der tāmnieki sprechen.
Avots: ME IV, 147
Avots: ME IV, 147