Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ãmis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ãmis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (12)

grāmis

grãmis: man g. ēd AP. man grauž un spiež pakrùtē g. ebenda.

Avots: EH I, 401


grāmis

[grãmis Jürg.], grāms, das Sodbrennen Dond., AP., A. XIII, 252.

Avots: ME I, 644


kāmis

I kãmis [C., Bauske],

1) ein heisshungriger, ausgehungerter Mensch, ein gefrässiges Tier
[Ekau, Würzau]: ak tu kāmis, kâ izkāmējies A. - Rahden, N. - Kmph., Gsth., [Serben, Nitau, Roop.] nevar pagaidīt, rij kâ kāmis Weissensee;

2) Popanz, Knecht Ruprecht der Kinder
Serb. n. A. XV, 2, 237;

3) der Hamster
Döbner n. U. In dieser Bedeutung in der Schriftsprache jetzt gang und gäbe, doch im Volke nicht ermittelt.

Avots: ME II, 191


kāmis

[II kãmis Ruj.,

1) "die Hummel";

2) "die Honigwabe der Hummeln".]

Avots: ME II, 191


ņāmis

ņãmis Seyershof, das Maul, die Fresse: es tev likšu pa ņāmi!

Avots: EH II, 112


prāmis

prãmis, der Prahm (hierauf beruhend), das Floss, die Fähre.

Avots: ME III, 380


rāmis

I rãmis: apkārt rāmi apcierātu BW. 42171.

Avots: EH II, 361


rāmis

I rãmis, der Prahm, die Fähre U., Zaravič: rāmis ir piestiprināts pie garas driepes upes vidū MWM. v. J. 1897, S. 278. Zunächst aus estn. (p)rām dass.

Avots: ME III, 496


rāmis

II rãmis, ‡

2) "svītras gar svārku apakšu" Seyershof: vis˙ap[k]ār[t] ram[j]a rakstus, vidū liku sav[u] sirsniņu BW. 7171 var.

Avots: EH II, 361


rāmis

II rãmis, der Rahmen. Nebst estn. rām aus d. Deutschen.

Avots: ME III, 496


tāmiski

I tãmiski, Adv., ungeschickt Frauenb.; schlecht, schief Wandsen: pa˙visam tāmiski izgāja.

Avots: ME IV, 147


tāmisks

II tãmiskis Frauenb. "šâ tâ, nevērīgi": t. runāt.

Avots: EH II, 671

Šķirkļa skaidrojumā (9)

lāmis

I lāmis,

1) [lãmis Ruj.], zum Trocknen ausgebreitetes Heu
A. X, 1, 308;

2) [lãmis, eine breite und dicke Masse
Ruj.]: pa gaisu skriedams, viņš (pūķis) izskatās kâ uguns lāmis ar gaŗu dzirksteļu asti LP. VI, 94; VII, 715; [lietus līst lām[j]iem Ruj., es ergiesst sich ein Pfütze Bauske, Wandsen;

3) ein grosser und unregelmässiger Fleck auf Kleidern (infolge von Befleckung) oder im Saatfeld (eine vom Wasser ausgelegene Stelle)
Seher. - Wohl aus estn. lām "Verbreitetes, grosses, breites Stück", tule - lām "entwickelte Flamme"]

Avots: ME II, 438


lāmis

[II làmis od. làmesteris (?)"ein grosseŗ ungeschickteŗ unschön gekleideter Mensch" Planhof; lāmis " ein schläfriger, unregsamer Mensch" Laud.; lãmis, ein Lümmel Schrunden.]

Avots: ME II, 438


netīšām

netĩšãm [li. netyčiom Niemi 1351], netĩšãmis (li. netyčiomìs), netĩši, netĩšu [Glück IV Mos. 25, 22], netĩšus, unabsichtlich, von ungefähr: netīšām (Var. 24: netīšamis) es iesēdu tautu dē̦la kamanās BW. 17889, 4. ai mīļie bāleliņi, tas nuotika netīšām 13646. viņš bij atnācis gluži netīšu A. XIV, 90. bērēs tīšā prātā saplēš traukus, ja netīšus ne˙viens nesaplīst LP. II, 138.

Avots: ME II, 737


rāmjains

‡ * rãmjains, erschlossen aus rãme̦ns Seyershof, unten rot gestreift: r. priekšauts. Zu rãmis II.

Avots: EH II, 361


rāmnieks

rãmniẽks, der Prahmkerl, der Fährmann, der die Fähre über den Fluss zieht U. - Zu rãmis I.

Avots: ME III, 496


rāms

II rãms Karls., = rãmis I.

Avots: EH II, 361


rāms

III rãms Dunika, = rãmis II: luoga r.

Avots: EH II, 361


tāmiski

II tāmiski Mag. II, 2, 32, tãmiskis Gr.-Essern, Katzd., Ringen, Adv., in der Verbindung tãmiski(s) runāt, den Dialekt der tāmnieki sprechen.

Avots: ME IV, 147