Paplašinātā meklēšana

‡ àizkãrdinât,

1) lüstern machen;

2) hin-, weglocken.

Avots: EH I, 30

‡ atkãrdinât AP., herlocken: visādi izmēģinājuos, bet ne˙kâ nevarēju viņu šurp a.

Avots: EH I, 147

dãrdi (unter dãrdiens): orķestŗu mūzikas d. A. Grīns Dvēseļu putenis II, 200.

Avots: EH I, 311

dãrdiens, dãrdi, dãrduoņa, das Knattern, Geröll: pē̦rkuona dārdiens, dārdi, dārduoņa. rīb bungu duobjie dārdieni A. XV, 425.

Avots: ME I, 447

dãrdinât, ein knarrendes, polterndes Geräusch hervorbringen: lai rati rīb, tas aprasts tam, viņš ne˙maz nedzird dārdinām Apsk. I, 236.

Avots: ME I, 447

ìekãrdinât, in Versucherung führen: ve̦lns iekārdinājis viņu LP. V, 139.

Avots: ME II, 26

ìespãrdinât zirgu, ein Pferd wiederholt zum Ausschlagen reizen, das Ausschlagen beibringen.

Avots: ME II, 69

‡ kãrdibe̦ns Seyershof, = kãrumêdis, ein Leckermaul: tā aita ir k.

Avots: EH I, 602

kãrdinât, tr., versuchen, in Versuchung führen: kuo tu mani vēl kārdini? LP. VI, 62. Subst. kãrdinãjums, kãrdinâšana, die Versuchung. kãrdinâtãjs, der Versucher. Zu kãrs.

Avots: ME II, 195

kulbãrdis: "cornua" ME. II, 304 zu verbessern in "cernua".

Avots: EH I, 670

‡ nùokãrdinât "?" : ve̦lns ... negrib atduot kuokles zvejniekam, visādi viņu kārdinādams. tâ nu ve̦lns nuokārdināja zvejnieku, ka tas nevarēja vairs izciest un sāka raudāt Pas. V, 112.

Avots: EH II, 52

pakãrdinât, ein wenig kãrdinât: p. uotru ar kuo.]

Avots: ME III, 44

pãrdiêdzêt, zu lange diedzêt: p. iesalu Dunika.]

Avots: ME III, 153

pãrdienas (unter pãrdìenãm): auch Dunika, Oknist, Rutzau.

Avots: EH II, 198

pãrdieņš (unter pãràienãm): auch AP., Heidenfeld, Ramkau, Zvirgzdine.

Avots: EH II, 198

pãrdilinât, ‡ Refl. -tiês Vank., = pãrdilt: ratam gar galdu beržuoties, tas pārdilinãjies.

Avots: EH II, 198

pãrdilinât, mühsam durchfeilen: ar neasu vīli pārdilināt drāti].

Avots: ME III, 153

pãrdilt, intr., sich durchreiben: ruokai āda bij pārdiluse Dok. A.

Avots: ME III, 153

sakãrdinât, tr., stark versuchen, in Versuchung bringen.

Avots: ME III, 647

suôvãrdis: auch (mit uô ² ) Lieven-Behrsen, Luttr., (mit ùo ² ) Heidenfeld, Marienhausen, Schwanb.

Avots: EH II, 611

suôvãrdis PS., MWM. VIII, 246, (mit ùo ² ) Gr. - Buschhof, suovārdis L., Sessw., suovārdnieks U., suõvãrnis Bauske, suovarnis Hasenpot, suôvārģis Smilten, fem. sùovārža ² Gr. - Buschhof, suovārde Sessw., der Namensvetter; Handwerksgenosse U. Zu suo- + vā̀rds.

Avots: ME III, 1139

‡ spãrdinât, zu erschliessen aus iespãrdinât.

Avots: EH II, 547

uzkãrdinât, in Versuchung führen (perfektiv): uzkārdināt kādu uz dzeršanu.

Avots: ME IV, 340

zãrdiêns ² Dunika "vieta, kur uz zārdiem žāvē pupas".

Avots: ME IV, 699

apkarinât, tr., behängen: zē̦nu kankariem; auch apkãrdinât: prismām apkārdināts kruoņa lukturis Alm.

Avots: ME I, 93

ā̀rdîklis (unter ā̀rdeklis): ârdiklis ² Seyershof, Plur. ãrdikļi Salis, (mit ā̀r ² ) Mahlup, ā̀rdiklīši Ramkau.

Avots: EH I, 194

ā̀rds: ãrdi auch Mežamuiža,

1): ā̀rds, -a AP., (mit ā̀r ² ) Mahlup, (mit âr ² ) Grob., Iw., Seyershof, Siuxt, ā̀rds, -s Ramkau, (mit ā̀r ² ) FBR. IX, 140, Erlaa u. KatrE. n. FBR. XIV, 125, Mahlup, Plur. ârdi ² Frauenb., Orellen, Salis: rijas ārdi BW. 6732; 2): Plur. ardi BielU., ā̀rdis ² Auleja: iet māršiņa istabā, me̦t actiņas ārdiņuos, vai būs malkas pagalīte BW. 23249.

Avots: EH I, 194

ā̀rds, auch ārde BW. 33435 var. (aus Blieden), LP. VI, 201 (Lennewarden), gew. Pl. ā̀rdi (= li. ardaĩ), ãrdi K., [Wandsen, Selg.], ãrdis LP. VI, 78, A. X. 307, [BW. 34583],

1) die Dörrbalken in der Heizriege;

2) dicke Stangen, die über oder neben dem Ofen
(Kandau) im Zimmer zum Trocknen der Pergel, Kleider (vgl. RKr. XI, 86) u. s. w. angebracht sind: trīs pagales apses malkas uz ārdiem (Var.: ardīm, ārdēm) kaltējamas BW. 25961;

3) die Balken in der Küche oder in der Badstube,
in Livl. auch über dem Riegenofen zum Räuchern des Fleisches Kand., C., Smilt., Bers.;

4) der Freuerherd:
izgrāb pe̦lnus iz ārda (oder pavarda) A. X, 307 (vgl. ārdi);

5) zusammengeharktes Heu:
siena ārds Bers. [Da die ārdi nach Bedarf auseinander geschoben werden, so am ehesten mit Leskien Abl. 329 und Petersson IF. XIII, 389 zu ā̀rdît.]

Avots: ME I, 241, 242

‡ dārdinêt Warkl., = dãrdinât.

Avots: EH I, 311

‡ II dā̀rdzinât ² Auleja, dārdzinêt Warkl., = dãrdinât.

Avots: EH I, 312

nelãga, nelãgas (Gen. s.), loc. s. nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps. cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm. šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum. tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562. [nelāga vãrdi U., tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv nelãgs (Adv. nelãgi) entwickelt: bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42. viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63. tu nelāgi izrunājies.

Avots: ME II, 720

pãrdìenãm: pãrdiênim ² Kürbis n. FBR. XIV, 67.

Avots: EH II, 198

pãrdìenãm, [pãrdienas U.], pārdienis, pãrdieņš [Zaravič], einen Tag um den andern: viņa sūtīja gan+drīz. pārdienām pec dakteŗa Kaudz. drudzis ik pārdienām nāca bē̦duli apraudzīt LP. VII, 1245. de̦gunu ik pārdienis turi... kambarī! Sil. viņam jāiet katru dienu, mums pārdieņš Austr.

Avots: ME III, 153

‡ pãrdìeņãm AP., = pãrdienãm.

Avots: EH II, 198

pārdienis (unter pãrdìenãm): auch (pãrdiênis ² ) Siuxt, (> pãdienis) Behnen n. FBR. XVI, 149, Lesten n. FBR. XV, 26.

Avots: EH II, 198

skãrds (li. skárdas "Weissblech" in Kvėdarna) Līn., Nigr., skā̀rds Ermes, skârds ² Karls., Dond., skā̀rds ² Kl., Prl.,

1) skārds U., Spr., Mag. XIII, 2, 54, skârda ² (li. skárda "Weissblech"
in Joniškis) Ruj., skãrde Dunika, skârde ² BL, skārde L., U., skarda U., skarde U., Blech, Weissblech: māsai skārda vainadzinš BW. 5944. skārda lampiņa A. Upītis;

2) auch skārda, skārde Glück, eine Metallplatte:
aluminijs izkaļams visai plānās skārdās Konv. 93. viņš . . . pārvilka tā nama grīdi ar ze̦lta skārdēm (mit goldenen Blechen) Glück I Kön. 6, 30. vecītis ... uzlika savu dē̦lu uz tējas skārdu (auf ein Teebrett) Pas. IV, 495 (aus Leegen);

3) skãrds Ahs., ein Geschirr aus Blech: saimniece iedeva pilnu skārdu piena, alus; Demin. skãrdiņš, ein Trinkgefäss aus Blech für kleine Kinder
Ahs.: bē̦rns dzer pienu nuo skārdiņa;

4) unebenes Eis
Etn. II, 34. In den Bedd. 1-3 wahrscheinlich aus liv. kārda resp. estn. kard "Blech", s. KZ. LII, 120, aber auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 601. In der Bed. 4 zu šķḕrst?

Avots: ME III, 880

I vārde,

1) vãrde Dond., Karls., Ruj., Salisb,, Stenden, vārde N.-Bartau, vãrds, -s Karls., der Streckbalken ander Zimmerdecke; zwei an den Streckbalken aufgehängte Stangen zum Aufbewahren von Sachen, auch von Nutzholz und Pergeln (um dort namentl, über dem Ofen) zu trocknen
(mit ãr) Edwalen n. U., (vārdes) Dond., Iw., eine solche Stange Lasd.; eine Stange, auf welche man Wäsche hängt Kurl. n. U., Lasd.; eine Stange, wo Fische zum Dörren aufgehängt werden Lasd.; eine Stange, wo Fleisch zum Räuchern aufgehängtwird (mit ãr ) N.-Bartau; "eine in der Badstube eingebaute Stange" (mit ãr ) Dunika, Ober-Bartau; der unterste Streckbalken, auf dem die grīdas baļķi ruhen U.; Plur. vãrdi Stenden, vãrdis Kalnazeem, die Stangen im Mantelschornstein od. in der Badstube, wo das zu räuchernde Fleisch aufgehängt wird; vãrdi Dond. n. FBR. III, 104 "ārdi"; vārdes Kabillen n. BW. V, 628 "istabā pie griestiem ietaisīti plaukti, kur skalus kaltē": vārdi bij nuokapējuši me̦lni tâ kâ piķis Stenden. klētī ieiedama mārte zieduo cimdus (zeķes), uzliekuot uz vārdi (kārti) RKr. XVI, 191. istabā ieiedama jaunā sieva uzliek uz vārdi ziedu 264. virs krāsndeķa ir ietaisītas vārdis, kur skalu malku žāvē. vārdis arī tās, kur kukņā gaļu žāvē Gr.-Würzau n. A. X, 307. vadžus, kas istabā ietaisīti uz krāsns, sauc par vārdēm A. X, 307. linus saliek rijā uz vārdēm, uz lauka gar vārdēm Dond.;

2) vãrde N.-Bartau "rindā sakŗauti linu bāliņi": saimniekam šuogad divas garas linu vārdes N.-Bartau. Zu li. apývardė "Hopfenstange", vìrdis, -ies "Querbalken", s. Būga KSn. 1, 21; nach Leskien Nom. 588 zur Wurzel von vẽrt. Der Anklang an estn. warras (gen. warda) "Stange" u. a. (worüber Ojansuu Lisiä suomalais-balttilaisün kosketuksün 63) dürfte zufällig sein.

Avots: ME IV, 499, 500

zãrds (li. žárdas "ein Gerüst auf dem Felde zum Getreidetrocknen", r. зорóдъ "Schober") A.-Ottenhof, AP., C., Dond., Iw., Jürg., N.-Salis, PS., Salis, Schnehpeln, Trik., Widdrisch, Wolm., zā̀rds ² Bers., Gr.-Buschh., Kaltenbrunn, Kl., Pilda, Sessw., Sonnaxt, Stockm., zārds Memelshof, Plur. zãrdi Dunika, Selg., Siuxt,

1) zārds U., Lasd., Lems., Loddiger, Posendorf, (mit ãr ) Frauenb., Karls., Nötk., (mit ā̀r ² ) Sussei n. FBR. VII, 135, Domopol, Kaltenbrunn, Kalzenau, zārde U., (mit ãr ) Adiamünde, Assiten, Nauksch., Neuhausen, Ruj., Rutzau, Plur. zãrdi N. Salis, zārdi Nigr., Schujen, zārdes St., Adsel, ein Gestell, worauf Erbsen, Leinsamen u. s. w. zum Trocknen resp. Nachreifen aufgesteckt werden
(Abbild. s, Bielenstein Holzb. 519); zārdi, Stangengerüste zum Getreidetrocknen Bielenstein Holzb. 107; zãrds, ein mit Erbsenstroh, Klee u. s. w. gefülltes Gestell Frauenb.; zārds "treppenartig an Birken angebundene Stangen, worauf Erbsen gelegt werden" Selb.; zārde Laud., zârdi ² Doblen, die Dörrbalken in der Heizriege; zā̀rds ² Lubn. "ierīce, kuo uzliek rijā uz ārdīm un žāvē tur iesalu, labību u. t. t. "; zãrde Fockenhof "vieta žāvē̦tavā, kur uzber graudus žāvēšanai": linu zārde Adiamünde, Ruj. linsē̦klas stāvēja zārdā Jauns. linsē̦klu zārda aizvējā Druva I,1209. saimnieks sukājis pie linu zārda linus LP. VII, 702. zirņu zārdeņu BWp. 2064. divi zārdi rutku lapu BW. 25961, 7, zārdā ādu pakāruši 12911 var. labību vajaga salikt zārdā, lai nepūst uz tīruma Domopol. saimniekam bij liels zārds zirņu Selb. vējš apgāze zārdu Kaltenbrunn. sìena zãrdiņš Homelshof, Pernigel, ein Heuhaufe (= ķir̃pa I). - Fig.: zārdu sliet PS., einen Streit beginnen. aizkrāmē̦ts ar nevajadzīgu vārdu zārdiem Stari III, 100. pasaule būtu vis˙lielākais garlaicības zārds Dz. V.;

2) zārds U., (mit ā̀r ² ) Sessw., zārde U., Plur. zārdi, zārdes Bielenstein Holzb. 452, die Holzschicht beim Küttisbrennen;
zãrds, eine Holzschicht Degahlen; zārds (?) U., zārde U., = sārts, ein Scheiterhaufen;

3) ein Mensch von langem Wuchs:
tīrais zãrds! AP., C. Zu li. žar̃dis "Rossgarten", apr. sardis "Zaun" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 420 f., Trautmann Wrtb. 366, Walde Vrgl. Wrtb, I, 609.

Avots: ME IV, 699, 700

zā̀rņi ² (?) Selb., = zãrdi.

Avots: ME IV, 700