Paplašinātā meklēšana

‡ apspriêde,* die Beratung.

Avots: EH I, 116

apspriêdelêt, bekritteln: cita darbus, vārdus.

Avots: ME I, 125

apsviêdeniski, rückwärts, hinterwärts: atsviedeniski uz zirga sēdēt Bers.

Kļūdu labojums:
atsviedeniski = apsviedeniski

Avots: ME I, 128

asvêdere, eine Strömlingsart, eig. die Scharfbauchige: ass + vê̦de̦rs.

Avots: ME I, 146

bal˜tvêdere,

4): Huflattich
- auch Oknist; ‡

5) der Frosch
VL. n. BielU.

Avots: EH I, 202

bal˜tvêdere,

1) einen weissen Bauch habend, die Weissbauchige, Epith. des Eichhörnchens:
baltvēdere vāverīte BW. 2651;

2) Steinmarder
Dr.;

3) Schellente (Glaucion clangula L.)
Nat. XXXII, 238; Blassgans (Anser albifrons Pen.) RKr. VIII, 98;

4) Huflattich (Tussilago farfara L.)
Bers., RKr. II, 80, Gänse-Fingerkraut (Potentilla anserina L.) II, 76. bal˜tvêderiņi Neu-Bergfried, Ruhental u. a., Gänsekraut, Gänsefuss.

Kļūdu labojums:
Blassgans = Blessgans
aiz 4) jāiesprauž: Plur. baltvēderes, - Hinter 4) ist einzüfugen Plur. baltvēderes
RKr. II, 80 = RKr. VI, 80

Avots: ME I, 259

‡ bezziêde, eine (scheinbar) blütenlose Pflanze: zaļās bezziedes Janš. Dzimtene II ² , 78.

Avots: EH I, 215

biêdeklis (unter biêdêklis), ‡

2) wer unnütz blöde ist, wer Furcht hat
Autz n. BielU.

Avots: EH I, 223

‡ biêde̦kls Pas. IX 543, Borchow n. FBR. \III, 21, Pilda n. FBR. XIlI. 49, Warkl.. (mit iê ² ) Dunika, biêdakls Zvirgzdine, = biêdêklis: par visaidu biedaklu Pas. IV, 313 (aus Welonen).

Avots: EH I, 223

‡ blêdene ² Strasden, = blède.

Avots: EH I, 228

‡ briêde, in der Verbind. rudzu b., das Wetterfeuchten AP.: rudzus nuobriedē zibsnis - rudzu b.; pēc rudzu briedes rudzi sāk briest.

Avots: EH I, 243

‡ briêdele Oknist, = briêdala.

Avots: EH I, 243

‡ briêde̦lē̦ns Saikava, (verächtl.) Demin. zu briêdis.

Avots: EH I, 243

briêdene,

1): (ein Pilz)
auch AP., Lubn. (in Lubn. auch pùrslas ² genannt), Meiran, Saikava, (mit iê ² ) Sassm.;

2): auch Saikava. Zur Bed. 1 erinnert M. Niedermann (brieflich) an d. Hirschling.

Avots: EH I, 243

briêdene,

1) der Champignon (agaricus campestris);

2) Borstengras (nardus stricta),
auch briežu kūla genant.

Avots: ME I, 336

briêde̦ns Janš., sich ausdehnend, anschwellend, aufgehend: briede̦na mīkla maize; briede̦ni ķiļķe̦ni (zu briest).

Avots: ME I, 336

daũdzêdelība, die Vielfresserei Drawn.

Avots: ME I, 443

‡ dzelvêdere Dricēni, Makašēni, Nautrēni = dzelvēdzere.

Avots: EH I, 354

êdelîgs,

1): auch AP., Dunika, Ramkau, Salis; ‡

2) zum Essen reizend, schmackhaft
(?): ē. ē̦damais Pēt. Av. II, īp. pielik. 5.

Avots: EH I, 371

‡ êdelišks Gr.- Buschh., Oknist (hier mehr von Tieren gesagt), = êdelîgs.

Avots: EH I, 371

êdesis,

1): auch Lubn., N.-Peb., Saikava; ‡

2) "ein böser Mensch"
Saikava: kuo tu te ēdies kâ ê.?

Avots: EH I, 371

gaŗvêderis, fem. - dere, der (die) Langbauchige: gaŗvēderi, tu jau mani nedabūsi BW. 15213, 12841. panāksnieku gaŗvēderes BW. 34990.

Avots: ME I, 608

izspriêdelêtiês, zur Genüge klug reden, kritteln: kad kungi kādu brīdi bij izspriedelējušies, tad tika aicināti vietnieki Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 803

kaîlvêderis: Demin. nom. plur. kailvẽderīši BW. 25255, 4 var.

Avots: EH I, 574

kaîlvêderis od. kaîlvê̦dars, ein Bettelarmer, eig. ein Kahlbäuchiger: kuopā, kuopā, kailvē̦dari BW. 28255, 1.

Avots: ME II, 133

[kuõpsêde ,* Plenarsitzung.]

Avots: ME II, 346

‡ liêdeņš ² Lems. "lietderīgs, īsts": tas cilvē̦ks nav l.; viņam nevar ne˙kādu darbu uzticēt. ja tu tuo nepadarīsi liedeņi (Adv.), dabūsi pērienu.

Avots: EH I, 752

liẽlvêderîgs, grossbäuchig.

Avots: ME II, 503

liẽlvêderis,

2): "badakāsis, nesātnieks" Latv. Av. 1863, № 51.

Avots: EH I, 756

liẽlvêderis,

1) der Grossbäuchige:
lielvēderis tīrumā aris LP. V, 338. atnāks māsa, lielvēdere BW. 15979;

2) ein Fresser
U.

Avots: ME II, 503

‡ nepieêdelīgs ² Frauenb., unersätttlich.

Avots: EH II, 17

pakaļsêdeklis, der Hintersitz, der hintere, letzte Platz.

Avots: ME III, 40

pasêdeklis, der Sitz, ein Gegenstand; worauf man sitzt: viņa iznāca ienest pasēdekļa maisu pajumtē Dz. Vēstn. mē̦slu vedējs nuoliek pasēdekli uz mē̦slu ve̦zma Samiten.

Avots: ME III, 97

‡ pêdevējs ² PlKur., = pêdēj(ai)s.

Avots: EH XIII, 227

sêde,* die Sitzung: tiesas sēde, die Gerichtssitzung, -tagung. zinātnieku sabiedrības sēžu laiku Antrōp. II, 5.

Avots: ME III, 823

sêdeklis,

1): man gaspaža sēdekli (od. zum nom. sēdekle?) cēla (reichte zum Sitzen)
BW. 33345; ‡

3) "Gesäss"
BielU.

Avots: EH XVI, 480

sêdeklis Kl., Prl.,

1) auch sēdekle, sê̦de̦kla N.-Schwanb., ein Sitz, ein Stuhl U. (sēdeklis), eine Sitzangelegenheit überhaupt, sēdekle, die Bank am Webstuhl Bielenstein Holzb. 402 (vgl. die Abbüd. S. 398); sēdeklis, die Ruderbank Bielenstein 1. c. 611 (Abbüd. s. 608): kur kungam zè̦lta krē̦sls, kur sudraba sēdeklīte? BW. 31292. kŗautīs salikti piebāzti siena maisi sēdekļiem Janš.;

2) der Sitz, die Residenz
Wid.: Cēsis bij Vidzemes ordeņmeistra sēdeklis Etn. II, 158.

Avots: ME III, 823

sêdele ² N.-Bartau, ein Stuhl, eine Sitzgelegenheit Wid.; sēdels "Siedel" Manz. Lettus: dižs dižam krē̦slu cēla, kas cels man mazajam? dieviņš cēla mazajam sudrabiņa sēdelīti BW. 31191. sêdelis ² Bauske, ein Sitzplatz auf einer Flachsmaschine.

Avots: ME III, 823

sêdelis ² (unter sêdele ² ): auch Diet.; apsēdās uz sēdeli (Bank; oder zum nom. sēdele?) Dünsb. Joc. pas. un stāst. 23.

Avots: EH XVI, 480

šķiêdenis C., šķìedenis ² Plm. n. RKr. XVlI, 81, Kartoftelbrei. Zu šķiêst.

Avots: ME IV, 51

‡ skriêdelêt ² Dunika, = skraidât: zē̦ns skriedelēja pa dārzu.

Avots: EH II, 511

slêde ² Ahs., slẽde(s) Ruj., der Gang, die Spur, sliede: kur luopi iziet caur labību, tur slēdes vien paliek Ahs. Auf r. cлѣдъ "Spur" beruhend? Oder zu an. slóđ "Spur"?

Avots: ME III, 927

spiêde, ‡

2) die Presse
(Neologismus).

Avots: EH II, 554

spiêde Kr., Not, Mangel U.; drükkendes, schwüles Wetter Jürg.; spiêde ² (ein Druck) pakrūtē Bauske; spiêdes ² laiks, die Zeit, wenn man gezwungen ist, etwas schnell zu verrichten Ruj., ein Notfall Ruj. n. U. Zu spiêst.

Avots: ME III, 1005

spriêdelêt Arrasch, Ermes; Gr.Buschhof, Pilda, Kl., Wolm., Drosth., Jürg., Selsau, (mit iê ² ) Dond:, Dunika, Ruj., (mit iẽ) Wandsen, Grünh., Gr.Essern, Behnen, Siuxt, Bauske, -ẽju, intr., (eine Zeitlang zum Zeitvertreib, ohne Kompetenz) erwägen, überlegen, urteilen: ļaudis spriedelē nuo diezin kādas bagātības Purap. Kkt. 61. tukšu spriedelējumu Vēr. II, 1261. Zu spriêst 3.

Avots: ME III, 1022

vêdenis,* der Ventilator.

Avots: ME IV, 548

vêderîgs, volleibig St., U.: v. trauks PS. vēderīga (mit breiter Mitte) laiva Adiamünde, Salis. vēderīga meita Salisb.

Avots: ME IV, 548

vêderiņi, s. vê̦de̦rs.

Avots: ME IV, 548

vêderiski, Adv., bäuchlings: vēderiski vilkties pa le̦du Salis. nuodilušas nabas vēderiski ve̦lkuoties Zobg. kal. v. J. 1908, S. 68.

Avots: ME IV, 548

vêderišks Vīt., = vêderîgs: cūka ir vēderiška, būs apgājusies Vīt. vêderišks sivē̦ns Saikava, Sehren.

Avots: ME IV, 548

‡ vêdernīca oder vê̦de̦rnīca Auleja, Magenschmerzen, Diarrhöe.

Avots: EH II, 774

vêdeŗuôt,

1): auch (mit ê ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 774

vêdeŗuôt,

1) vēderuôt U., einen kranken Leib haben
U., Durchfall haben: bē̦rns vēdeŗuo (vēderuo Biel. n. U.) JK. VI, 51, (mit ê ² ) Nigr., Nikrazen, das Kind hat (etwas) Durchfall. (guovs) ne vēderuoja, ne citādi kâ sirga Janš. Čāp. 35;

2) "faul arbeiten"
Frauenb.

Avots: ME IV, 549

‡ zaļbriêdes ² Grob., in ihren Schoten gekochte Bohnen.

Avots: EH II, 801

zaļvêdere,

1) der Frosch
Schrunden;

2) ein Fisch;

3) eine Blume
Frauenb., eine Blume mit gelben Blüten, die an feuchten Stellen wächst AP.;

4) wessen untere Seite
zaļa ist (?) Nötk.;

5) der Regenbogen
Warkh., Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 689

ziêdele, s. ziêdala.

Avots: ME IV, 738

‡ zilvêderis Tdz. 57428, jem. mit blauem Bauch.

Avots: EH II, 807

ataûgu priêde Dunika, eine sehr ästige, auf freiem Feld gewachsene Kiefer.

Avots: EH I, 133

‡ aûgšpêdiņ Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Oknist, aûgšpêdeņ Auleja, Kaltenbr., Warkl., = aûgšpê̦du.

Avots: EH I, 185

biêdêklis C., [biêdē̦kls Līn.], biêdeklis [Autz], biedāklis K., das Schreckmittel, das Schreckbild, der Popanz, das Gespenst: putnu, vārnu b., Vogelscheuche. ap biedekļu stundu Sudr. E.

Avots: ME I, 305

‡ briêdē̦kls, in den Verbind. rudzu b. und miežu b., = ‡ briêde AP.

Avots: EH I, 243

‡ briêdulē̦ns, = ‡ briêde̦lē̦ns: pie stirnām un briedulē̦niem Janš. Dzimtene II ² , 46 (ähnlich Mežv. ļ. II, 408).

Avots: EH I, 244

‡ êdlišks Sonnaxt, = ‡ êdelišks.

Avots: EH I, 371

‡ ērde Hainasch, = êde.

Avots: EH I, 372

‡ gaŗvê̦dars, = gaŗvêderis: nītauriešu gaŗvē̦dari BW. 9995.

Avots: EH I, 386

[liedenis,

1) "литая посуда" Wid.;

2) liêdenis "Regenwetter"
Neu - Wohlfahrt; liedeņa laiks Bers.;

3) liêdenis ² "Heu, das vom Regen verdorben ist"
Stuhrhof.]

Avots: ME II, 492

pakuņ̃ģis [Serben, Segew., = pavêdere]: pakuņģa dziedzeris Vēr. I, 976; ["= pakrùts" N.-Peb.]

Avots: ME III, 51

pur̃slas,

1): auch (mit ùr ² ) Saikava; "zirgu nāsis" (mit ùr ² ) Setzen n. Etn. IV, 166; "luopa purns (de̦guns kuopā ar lūpām)" Dunika; "Lippen"
(mit ùr ² ) Warkl.; "luopa purniņš un lūpas" Ramkau: sivē̦nam ir šņukurs, un luopam ir p.; ‡

2) "= briêdenes (ein essbarer Pilz)"
Lubn. (mit ùr ² ); hydnum imbricatum (wo?).

Avots: EH II, 329

‡ runelîgs Siuxt, = runâtnîgs. Zur Bildung vgl. êdelîgs.

Avots: EH II, 384

sēdekle (unter sêdeklis 1): auch (der Sitz am Webstuhl) Liepna, Mahlup.

Avots: EH XVI, 480

šķiedes Latv. Vēstn. 1924, No 39, = šķaidiņi, eine Art Speise aus abgekochten und zerstampften Kartoffeln; diesen Brei habe man mit Milch verdünnt und aufgekocht, eventuell auch mit Mehl vermischt, und beim Essen habe man noch Fett oder Sahne darauf gegossen: agrāk šķiedes lika cibā Rīgas braucējiem, kuo smērēt uz maizes. - šķiêdes ² Bauske "apšķīdušas nuovārītas kartupeļu šķēles".

Avots: ME IV, 51

sliẽde Karls., Ruj., Salis, Widdrisch, Siuxt, Selg., Kandau, Nigr., Kursiten, Tr., slìede ² Kl., Kr., Prl., slìede C., PS., Wolm., Arrasch, Jürg., Ermes,

1) die Spur
U.; das Geleise (vom Wagen od. Schlitten) U.; der Gang, den Menschen od. Tiere im Getreide od. Gras gemacht haben (bei U. der Plur.): sunīšiem sliede pazuduse LP. VI, 941. man kājiņa ieslīdēja ve̦cu ļaužu sliedītē BW. 30659. apkārt kalnu aptecēju ar vizuļu vainadziņu; pakaļ, tautas pa sliedīti, pa vizuļu birumiņu 13325. kuo es ... padarīju nuoiedama druviņā? sliedi vien padarīju nuoiedama, atiedama 28020. kas pļaviņu nuosliedēja? sliede sliedes galiņā. Jāņa bē̦rni nuosliedēja Jāņa zâles lasīdami 32374, 4 var. iedami pa sliedi, kur vīriņš bija kluci vilcis Pas. II, 227. Sprw.: pa iebrauktu sliedi viegli te̦k;

2) Plur. sliẽdes, sliêdes ² Gr.-Essern, das Geleise der Eisenbahn, die Schienen:
dzelzceļa sliedes Antrop. II, 96. Da le. ie für slav. ĕ in Lehnwörtern sehr fraglich ist, dürfte sliede eher als Erbwort nebst slav. slĕдъ "Spur" und apr. slidenikis "Leithund" zu slids, slidêt gehören.

Avots: ME III, 937, 938

tàukvê̦de̦rs od. tàukvêderis, ein Schmeerbauch (als Schimpfname): rumbenieki-taukvēderi BW. 12866, 2.

Avots: ME IV, 138

ziêdala AP., C., Nötk., Trik., Wolm., ziêdala ² Ruj., ziêdaļa AP., Vers., Golg., Jürg., Kl., Lubn., Saikava, ziêdaļa ² Frauenb., Nigr., Siuxt, ziedaļa U., Spr., Etn. III, 117, Dond., ziêdele Kaltenbrunn, Oknist, voc. s. ziedeliņ BW. 29030, 6 var. ziêduļa Prl., ziedaliņa (eine getigerte Kuh) Mag. IV, 2, 143, Name einer bunten Kuh: kuo... vārdu liksi... telītēm?... kuŗa raiba - ziedaliņa BW. 32422, 3. telīt mana, ziedaliņa (Var.: ziedaļiņa)! 29028 var.; 16434 var. guosniņ manu, ziedaliņu! 28902, 1 var. aizve̦duši... telītes: rītuliņu, zieduliņu 16494. ganīja guovis (raibaļas, ziedaļas...) LP. V, 238. ziedala... pilnu muti zâļu rauj Seibolt MWM. VII, 29.

Avots: ME IV, 738

znḕ̦rba ² (unter znā`rba ² ): "die Flechte (ēde)" Marienhausen: êde ir līdze̦na, bet z. ir kâ paaugstinājums virs ādas.

Avots: EH II, 812