iekārot

ìekãruôt, verlangen, begehren: iekāruot uotra piede̦rumu Alm. slimnieks iekāruojis ābuolu ēst LP. IV, 209. für sich begehren: lapsai iekāruojies zosu cepeša JK. V, 1, 15. viņš iekāruojās zināt Vēr. II, 438. dabūsi visu, kuo iekāruojies LP. VII, 500.

Avots: ME II, 27


iekārot

ìekãruôt, Refl. -tiês: vai ... tē̦vam neiekāruosies visa ... platība ? Ciema spīg. 15.

Avots: EH I, 519