piemīļot
pìemĩļuôt, lieb, freundlich sein mit Bers.: direktuors nabaga ļaužu bē̦rnus labprāt piemīļuoja Lautb. Luomi 144. kuo, bē̦rns, varu tevi piemīļuot, kad nav vaļas? Bers.
Avots: ME III, 274
Avots: ME III, 274
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ìemĩļuôt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ìemĩļuôt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
iemīlēt
ìemĩlêt, ìemĩļuôt,
1) tr., liebgewinnen:
tē̦va dē̦lu, zeltenīti, zemi, vietu. cilvē̦ks tuomē̦r var iemīlēt šuo zemi A. XX, 885. [viņš bre̦ndvīnu iemīlējis U., er hat am Branntweintrinken Geschmack gefunden. ] Part. iemīlē̦ts, iemīļuots, beliebt: ielīļuota barība;
2) intr., gefallen:
tie man labi iemīlēja BW. 9338. Refl. - tiês, sich verlieben - oft mit d. Lok.: puisis bijis iemīlējies līdz nagu galam LP. V, 30.
Avots: ME II, 46
1) tr., liebgewinnen:
tē̦va dē̦lu, zeltenīti, zemi, vietu. cilvē̦ks tuomē̦r var iemīlēt šuo zemi A. XX, 885. [viņš bre̦ndvīnu iemīlējis U., er hat am Branntweintrinken Geschmack gefunden. ] Part. iemīlē̦ts, iemīļuots, beliebt: ielīļuota barība;
2) intr., gefallen:
tie man labi iemīlēja BW. 9338. Refl. - tiês, sich verlieben - oft mit d. Lok.: puisis bijis iemīlējies līdz nagu galam LP. V, 30.
Avots: ME II, 46