čĩkstuoņa,

1) andauerndes, lautes Knarren, Knistern, das Geknarre:
durvju č. A. XX, 122. nuo mākuoņiem vientuļā čīkstuoņā birst sniega pārslas;

2) etwas, was knarrt:
diezin, kamdēļ tev tās čīkstuoņas (knarrende Stiefel) vajadzēja Poruks. visās istabās čīkstuoņu krē̦sli.

Avots: ME I, 416

čĩkstuoņa,

1): auch PV.;

2): auch AP.; ‡

3) jem., der zu weinen oder sich zu beklagen pflegt
AP.; wer mit allem unzufrieden ist Saikava; ‡

4) wer zu feilschen liebt
PV.

Avots: EH I, 292