ciksts, s. ciksta.

Avots: ME I, 380

ciksts, ‡

2) "?": lē̦kādams nuo ciņa uz cini, nuo viena ciksta uz uotru Janš. Bandavā I 96. jāizceļ (nuo zemes) ce̦lmi un ciksti Mežv. ļ. II, 407; ‡

3) ciksti "muklis, eine morastige Wegstelle, wo man einsinkt" BielU.

Avots: EH I, 269