čora

čuora, eine elende Hütte, ein schlechtes Obdach: jaunuo ē̦ku vietā rē̦guojas izpūrušas čuoras Latv. cik ilgi palikšu savās čuorās Alm., Kurs.

Avots: ME I, 426, 427


čora

I čuora: ein kleines, enges Zimmerchen Pankelhof.

Avots: EH I, 300


čora

II čuôra 2 Frauenb. "rievas kuoka mizā": kad nuocē̦rt zaru kuokam, tad tur uzaug č.

Avots: EH I, 300


čora

III čuõra Segew., = čuore I 1 und 3.

Avots: EH I, 300