ģenģes

ģeņ̃ģes,

1) die Gänge, Schraubengänge
(in Selb.: ģeņģi): mazās atslēdziņas ģeņģītes Purap.;

2) "kāju vai ruoku luocītavu kauli" Adsel n. A. XIII, 81: ja tev kājas ģeņģēs mesies, wenn deine Beine schlottern, wanken werden
BW. 9610, 5;

1) = eņģes Bers. n. A. XIII, 81, [Kokn.] Aus d. Gänge
entlehnt.

Avots: ME I, 696