ģirts

ģirts [Kolup.], betrunken: ģirta bāba piedzē̦ruse BW. 33403. dzēris kamē̦r ģirts palicis Illuxt. [Aus li. girtas.]

Avots: ME I, 699


ģirts

ģirts: auch Kārsava, Pilskalne, (mit ir̂ ) Auleja.

Avots: EH I, 427