ĩdaļa,

1) die Brüllende:
telīt, mana īdaļa, kuo īdēji vakarā BW. 28902, 19;

2) der Schreihals:
citi čukst: biuva, īdaļa Neik.

Avots: ME I, 834

ĩdaļa,

1): auch ("eine brüllende Kuh")
PV.

Avots: EH I, 499