īboties

ĩbuôtiês, ein wenig lächeln, spotten, die Lippen zum Lächeln verziehen: kuo tu nu ībuojies kâ līgava! Salisb. [Vgl. iebties.]

Avots: ME I, 834


īboties

ībuôtiês: mit î 2 Ruj., Salisb.; es šuo slavēju, bet šis tik ībuojas vien; cik traki patīk Seyershof.

Avots: EH I, 499