ĩliņš,

1) ein scharfer Wind, der Windstoss, die Windsbraut:
sacēlās īliņš un aizrāva dē̦lu plašā pasaulē LP. V, 302;

2) eine kleine Regenwolke:
uznāca mazs, mazs īliņš un saliedināja visu sienu Pussen. Nebst ýlingė "Windsbraut", [liv. īling und hīling "Windstoss"] aus mnd. ilinge "Ungestüm".

Avots: ME I, 836

ĩliņš,

1): auch Ruhtern; der Wirbelwind
Salis: ī. griezdams iet kâ bulta, reizēm gaisā, reizēm zemē, iet uz priekšu kâ skrūve; tas ir tas gubu jaucējs, jumtu plēsējs un kuoku lauzējs.

Avots: EH I, 500