ķēķene,

1) ķèķene PS., ķêķene ² Gr. - Essern], das Küchenmädchen
N. - Bartau: kustuoņus rītuos un vakaruos paēdina un padzirdina visas meitas kuopā, visus citus kuopšanās arbus (sevišķi ziemā) ķēķene, t. i. tā meita, kuŗai patlaban reize Etn. III, 74;

2) die Köchin.

Avots: ME II, 373

ķēķene,

1): auch Pas. X, 286;

2): auch Pas. VI, 119.

Avots: EH I, 698