ķekatot

ķe̦katuôt,

1) "?": kas ķe̦katuo nuo taviem tikumiem Plūd. ;

[2) in Schrunden, O. - Bartau, Tirsen, N. - Peb., Fehgen, Pampeln = ķe̦katās iet].

Avots: ME II, 361