ķe̦buris,
ķē̦buris,1) [ķeburis Dunika, Wandsen, Gr. - Essern,
ķẽ̦buris Nigr. (hier dazu auch ein Femininum:
ķẽ̦bure priede)], ein Baum mit starken, breiten Ästen ; ein Ast: [(strazdu mājiņas) karāsies ābelē, katrā galve̦nā ķē̦burī pa vienai Janš. Dzimtene
2 III, 93.]
vai māsiņa, vīru tavu, kâ vītuola ķe̦burīti (Var.:
ķē̦burīti) BW. 21397, 6 ;
2) ein knolliges, schlechtes Gewächs: labu rutku stādīju, ķē̦buris izauga BW. 21423, 1 ;
3) ķe̦burītis, ein gegabelter Birkenzweig zum Einrühren Gr. - Sess. ;
4) ķē̦buris, ein kleiner Pflug ibid.
[Vgl. li. keblùs "holperig, uneben", kė̕bla "раскоряка".]Avots: ME II,
359