ķīlāt

ķìlât, -ãju, [ķīluot bei Glück Hiob 22, 6], tr., pfänden: neķīlā, vagariņ, manu mazu raibaliņu BW. 29040. Subst. ķìlâšana, das Pfänden; ķìlãjums, das Gepfändete; ķìlâtãjs, wer pfändet.

Avots: ME II, 388


ķīlāt

II ķĩlât Dunika, Kal., = ķĩlêt; zur Bed. vgl.izķĩlât.

Avots: EH I, 706