ķilakala

ķilakala, ķilkala Etn. I, 34, Riga n. U., das Geschwätz, Gezänk, der Lärm: kas tur par ķilakalu? Kand.

Avots: ME II, 380


ķilakala

ķilakala: s. dazu Schwers Unters. 65.

Avots: EH I, 702