ķūza

ķũza [Tr. 69, ķūze 20, ķūze Wessen], s. kũza.

Avots: ME II, 393


ķūza

ķũza: auch (mit ù 2 ) Oknist; sutināta ievas ķ. BW. 32462 var. ķ. (Var.: kūza, kūja) klaudz 13151 var.

Avots: EH I, 709