atķeparāties‡ atķe̦parâtiês Frauenb., Siuxt, = atķe̦puruôtiês: Andžus neizcieta vis tuo vē̦de̦ra guļu, atķe̦parājās gan! Frauenb.Avots: EH I, 151
ieķeparātiesìeķe̦parâtiês, ìeķe̦puruôtiês, hineinpurzeln, hineinzappeln: ieķe̦parājās laivā LP. VI, 341.Avots: ME II, 34
izķeparātiesizķe̦parâtiês, izķe̦puruôtiês, herauszappeln: saimnieks paguvis izķe̦parāties nuo laivas LP. VII, 498. viņš izķe̦puruojās nuo tīkla Brig.Avots: ME I, 759
noķeparātiesnùoķe̦parâtiês, nuoķe̦purētiês, nuoķe̦purôtiês, sich abzappeln: vērsis nuoķe̦parājās un bija beigts LP. VI, 405.Avots: ME II, 805
uzķeparātiesuzķe̦parâtiês, ‡2) sich wirtschaftlich emporarbeiten, wohlhabend werden Frauenb.Avots: EH II, 727
uzķeparātiesuzķe̦parâtiês, uzķeperêtiês Saikava, uzķe̦puruôtiês Bauske, Salis, = uzķe̦buruôtiês: bē̦rns uzķeperējās uz mūriņa Saikava.Avots: ME IV, 349
izkaparāties‡ izkaparâtiês, = izķe̦parâtiês: es nuo bedres izkaparājuos laukā Bers. und Serben n. A. XVI, 475, AP., Kārsava, Kreuzb., Mar.; daneben izkaparêtiês Smilten, izkaparuôtiês Ermes.Avots: EH I, 453
ķeparātķe̦parât, -ãju, ķe̦paruôt, ķe̦puruôt, gew. refl. -tiês, [ķe̦parâtiês PS., ķe̦puruôtiês Trik.], zappeln, sich mühsam forthelfen, sich abquälen: bē̦rns ķe̦parājas un bļauj Frauenb. vē̦lns ķe̦parājies kâ traks palikdams LP. VI, 476. puika ķe̦paruojas ar ruokām un kājām Saul. Bē̦rtulis dvesa un ķe̦puruoja kājām Blaum.; (pretīm) ķe̦puruoties, sich entgegenhalten: viņš, nabadziņš, gan ķe̦puruojās pretim, bet ne˙kas nelīdzēja. [Vgl. kaparuôtiês: k- dürfte litauischen Ursprungs sein, vgl. li. išsikẽ puruoti "vargiai išlį̃sti."]Avots: ME II, 366
ķiparāties‡ ķiparâtiês, = ķe̦parâtiês: ar ruokām un kājām ķ. Dünsb. Bērnu audzināš. 20.Avots: EH I, 703
noķepurotiesnuoķe̦puruôtiês (unter nùoķe̦parâtiês): krīt zemē, nuoķe̦puruojas un beigts Salis.Avots: EH II, 59