auteļiaũteļi: auteļu ķe̦skas Janš. Mežv. ļ. II 458. (kājas) ar autelīšiem aptītas Līgava I, 216. aũteļus vîstît Gramsden, Unsinn schwatzen.Avots: EH I, 189
ķesasķe̦sas,1) das Eingeweide Lasd.;2) die Lumpen, Fetzen, schmutziges Gerümpel Dobl., Stelp.: kuo tu nāci, kankarīti, jaunu meitu maltuvē? visas tavas ķe̦sas (Var.: ķe̦skas) dre̦b, uz meitām rauguoties BW. 20430, 3. kuo liela šis savas ķe̦sas? Brig.Avots: ME II, 370
ķeskaķe̦ska,3): auch Schnickern, (auch im Singular) Grenzhof (Mežamuiža): paņēma ve̦cuo villaines ķe̦sku Janš. Mežv. ļ. II, 171;4): auch Iw., (von Fischen) Preekuln n. BielU., Adiamünde, Ulpisch; ķe̦skas Rutzau; ‡6) "?": kuo tāda meitenes ķ. var duomāt! Janš. Bandavā II, 300; ‡7) "kas ķe̦skājas" Salis.Avots: EH I, 697
ķeskaķe̦ska,1) comm., die Kratzbürste, der Zänker Frauenb., Salis, Lems., Treideln; 2) ein tüchtiger Esser Serb., Lub.;3) gew. Pl., Lumpen, Fetzen: žīds braukā, ķe̦skas pirkdams. [maizi... aptina īpašām lupatām un ķeskām Janš. Dzimtene 2 329.] viņš staigā tīrās ķe̦skās Gr. - Essern, Frauenb.;4) das Eingeweide Dond., Kalleten, Ober - Kurl.;5) der Schmutzfink Smilt. Zur Bed. 1 vgl. ķestiês, zur Bed. 2 - ķest 1, zur Bed. 3 und 4 - ķe̦sas, zur Bed. 5 - ķe̦sa.Avots: ME II, 371