ķebēt

ķebêt U., = ķeģêt. [Vgl. ķebis I, ce̦bules und li. kẽblė "ходуля".]

Avots: ME II, 358


ķebēt

II ķebêt "= ķepêt" (II 4?): sarūsējis arkla Lemesis ķeb PV. jauns sniegs ķe̦b (haftet, klebt) pie kājām Dond., Windau. Zu ķebinât I.

Avots: EH I, 692