I ķebis Smilt., Tirs., Burtn., [Korwenhof], = ķeģis. [Vgl. li. keblỹs "ходуля" und le. ķepis].

Avots: ME II, 358

I ķebis: "spieķis" Salis; ein Kesselhaken Lems.: izcē̦rt ķebi nuo žagariem, ka var uzkārt puodiņu.

Avots: EH I, 692

II ķebis, jem., der ohne Erflog leimt ; ein schlechter Tischler: nav jau ne˙kāds galdnieks, ir tik tāds ķebis Fest., Stelp. - Vgl. ķebinât.]

Avots: ME II, 358