ķeistums
[ķeistums, befremdendes, absonderliches Wesen: ļauns cilvē̦ks viņš nav, tikai tādsķeists ; un šā ķeistuma un neveikluma dēļ visi uzņē̦mušies vazāt viņu caur zuobiem Janš. Dzimtene 2 III, 26. Aus li. keistùmas dass.]
Avots: ME II, 360
Avots: ME II, 360