ķets

ķe̦ts [vgl. li. ketùs dass.], das Gusseisen [um Gold. und Hasenp.]: jāj pa ķe̦ta vārtiem iekšā Kalleten, A. XV, 16, MWM. VII, 402. [ve̦lla vīrs ar ķe̦ta uoderi Libau. krustu lika izliet nuo ķe̦ta Janš. Dzimtene ² III, 135.]

Avots: ME II, 372