ķidât, -ãju, auch ķidît, [ķidêt Nogallen], ausweiden, namentlich Fische: nuo rīta duomājis vistu bruokastīm ķidīt, vārīt LP. VI, 600.

Avots: ME II, 379

ķidât,

1): auch Dunika, OB.; "tīruot staipīt" Dunika: ķ. de̦sas; ‡

2) "plūkāt" Rutzau: k. vilnu.

Avots: EH I, 701