ļùnkât, -ãju, tr., hin- und herbewegend zum Wanken, Wackeln bringen: mietu Bers. Refl. -tiês, wackeln, wanken, schwanken: viņš iet ļunkādamies C., Smilt. izdiluši riteņi ļunkājas Bers., Lub., [Fest.], Burtn.

Avots: ME II, 543

ļùnkât,

1): frei bewegen, biegen
(?): jē̦ram kāja pārlauzta: var tuo ļ. uz visām pusēm PV.; ‡

2) langsam, laufen
(mit un̂) Saikava; "mukt" NB.: rau, kâ suns ļuñkā nuolaidis asti!

Avots: EH I, 774