I ļuksît, -ĩju, ungern, widerwillig gehen Stelph.: kur jau muižas cūkas skrien, tur māju ķirlas pakaļ ļuksī Jauns.; [ļuksît od. ļukšât "laufen" Warkl.]

Avots: ME II, 542

I ļuksît: (nicht sehr schnell) laufen Saikava.

Avots: EH I, 774

[II ļuksît, -ĩju N.-Peb., Bauske, = luksît: sivē̦ns luksī.]

Avots: ME II, 542