ņaũdêt, -u, -ẽju, intr., miauen, flennen, jammern: rej sunīši. ņaud kaķīši BW. 18659, 12. kuo tu te tik daudz ņaudi? Subst. ņaũdẽjums, das Miauthaben, Gejammer; ņaũdêšana, das Miauen, Jammern; ņaũdê̦tãjs, der Miau ende, Jammernde.

Avots: ME II, 896

ņaũdêt: cūkas lietus laikā ņaũdēja (cam nāsīm), gribēja mājā Siuxt. puišelis atkal ņaũd (flennt) Dunika; ächzen (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 112