Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņaudēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņaudēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizņaudēt

àizņaũdêt, tr., miauend, wehklagend jem. vertreiben: ja man nebūtu tik negantas sirds, tad nezin kur jau viņas mani būtu aizņaudējušas A. XIV, 1, 53. Refl. -tiês, anfangen zu miauen, zu jammern.

Avots: ME I, 42

atnņaudēt

‡ atņaũdêt (pretim), entgegenmiauen Siuxt.

Avots: EH I, 157

ieņaudēties

ìeņaũdêtiês, einen miauenden, murrenden, jämmerlichen Laut von sich geben: kaķis ieņaudējās."kuo lai dara, brāļa sieva ieņaudas MWM. XI, 222.

Avots: ME II, 48

izņaudēt

izņaudêt, ‡ Refl. -tiês Jürg.,

1) eine Zeitlang miauen:
kaķis pie durīm izņaudējās un aizgāja;

2) eine Zcitlang weinend um etwas bitten (derb):
vai nebūsi diezgan izņaudējies?

Avots: EH I, 469

izņaudēt

[izņaudêt kaķam līdz, gleich einer Katze miauen.]

Avots: ME I, 777

ņaudēt

ņaũdêt: cūkas lietus laikā ņaũdēja (cam nāsīm), gribēja mājā Siuxt. puišelis atkal ņaũd (flennt) Dunika; ächzen (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 112

ņaudēt

ņaũdêt, -u, -ẽju, intr., miauen, flennen, jammern: rej sunīši. ņaud kaķīši BW. 18659, 12. kuo tu te tik daudz ņaudi? Subst. ņaũdẽjums, das Miauthaben, Gejammer; ņaũdêšana, das Miauen, Jammern; ņaũdê̦tãjs, der Miau ende, Jammernde.

Avots: ME II, 896

saņaudēt

saņaũdêt,

1) miauend erlangen:
s. ē̦damuo;

2) eine gewisse Zeit hindurch miauen:
s. visu nakti.

Avots: ME II, 694

uzņaudēt

uzņaũdêt,

1) miauend, flennend, weinend aufwecken:
kaķis uzņaudējis bē̦rnu nuo miega:

2) mlauend, flennend, weinend hervorrufen:
kaķis var nelaimi uzņaudēt Saikava.

Avots: ME IV, 362

Šķirkļa skaidrojumā (5)

knaukt

‡ II knaũkt PlKur. "ņaudēt". Vgl. li. kniaũkti "miauen".

Avots: EH I, 628

ņaukšēt

ņaukšêt (unter ņâukstêt): "ņaudēt" PV., (mit aû 2 ) AP.; jammern AP.; knacken PV.: (saltums) saspiež taî. ka ņaukš vien Pas. XIII, 232. istaba ... nakšu klusumā ņaukšējusi un sprakstējusi Jauns. Mana dzīve3 13. ejuot pa mežu, lūst sapuvuši zari, ka ņaukš vien Wessen.

Avots: EH II, 112

noņaukšt

‡ nùoņaûkšt 2 AP. "spēji ieņaudēties": kaķē̦ns nuoņaukša vien.

Avots: EH II, 72

rējin

rêjin, Adv., zur Verstärkung von riêt: kaķa vilna ņaudēt ņaud, suņa vilna rējin rej BW. 20523, 17.

Avots: ME III, 519

vēkšēt

vēkšêt, -u, -ẽju, blärren St., plärren Bl. (mit ẽ ), (von Kindern, Fröschen, im VL. von einem Bocke gebraucht) U.; (hässlich) schreien, (laut) weinen Kokn., Lenzenhof, Lindenberg, Mar., Nauksch., Nötk., Plätere, Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Vīt., Wenden, Wessen, Wolmarshof, (mit ê ) Ermes, Schwanb., Walk, (mit è ) Trik., (mit ê 2 ) Arrasch, Jürg., Karls., Nikrazen, Ruj. (von Kindern, Kälbern und Ferkeln gesagt), (mit ê 2 ) Sessw., (vẽkškêt) Adiamünde (von Kindern gesagt), Frauenb. (von Kindern gesagt), (mit ê 2 ) Bers. (von Kindern und vom Pirol gesagt), KatrE. (von Kindern und Katzen), Lubn., Saikava (von Kindern und vom Pirol), Sehren (von Kindern, Katzen, Ferkeln und vom Pirol), Sonnaxt (von Kindetn und Katzen), (vēkšît) Sessw., Vīt., (mit è 2 ) Lös., (vēkšķît) Sessw., (mit è 2 ) Jummardehn, KatrE., Kl., Meiran, Saikava, Selsau, (vēkšt) Brasche, Frauenb., Wessen, (mit è ) C., Nötk., PS. (von Kindern, Ferkeln und vom Pirol gesagt), Schujen (von Kindetn und Katzen), Serbigal, Trik., (mit ê 2 ) Golg. (von Kindern und Ferkeln), Lös., Meselau, N.-Schwanb., Sessw. (von Kindern, Katzen, Ferkeln), Wessen (von Kindern und Hasen), Zvirgzdine (von Schafen), (mit ê 2 ) AP. (von Kindern, Katzen), N.-Bartau, Dunika, Preekuln; vẽkšêt MSil. "kunkstuoši žē̦luoties": kaķis vēkš (kad viņam uz asti uzmin Schwanb.) Etn. II, 51. vāluodze vēkš uz lietu Jürg., Vīt. (ähnlich: Etn. II, 172), bullis bauruo un vēkš MWM. v. J. 1896, S. 418. kaķē̦ni vēkšēja un ņaudēja Libek Puķis 41. āzis vēkšķējis LP. V, 203. āži vēkš, kā jie vēkš? āži vēkš (Var.: vēkška, vēkšķe) liepu lapu BW. 13017, 1. kaza vēkša 25872, 20. me̦lni gaiļi purvā vēkše 8908, 1. kaķa āda vēkšen vēkš (Var.: ņaudēt ņaud) 20523 var. viņa ... raudāja un vēkšēja CTR. I, 8. sieviete vēkš un šņukst Apsk. v. J. 1903, S. 282. Ance bijusi mierīga un daudz nee̦suot vēkšējusi Janš. Griet, velti nevēkši! Janš. Mežv. ļ. II, 162. puikas... pastāvīgi pa istabu vēkša A. XX, 645. Sprw.: pats sit, pats vēkš Frauenb. aizbēdzis nelabi vēkšķē̦dams LP. V, 397. ve̦lns vēkše̦dams pruojām VII, 229, dzirdējuši (sc.: ķē̦mus) vēkšuot 452. - paegļi vēkšķ ugunī Kaudz. Izjurieši 215.

Avots: ME IV, 555