ņerga

I ņe̦r̃ga,

1): auch Allend., AP.; wer mit langen Zähnen isst
Salis: viņš ir tāds ņ., ka ne˙kas viņam nav labs Salis;

2): ņerkšķ kâ ņ. Birkerts Latv. sakāmv. 2909.

Avots: EH II, 113


ņerga

[IV ņe̦r̃ga, ein Raufbold Serben, AP.]

Avots: ME II, 900