Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņerga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņerga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)

izšņergas

izšņe̦rgas, Überbleibsel von Speisen, ausgeschnüffelte Speisereste: man tavu izšņe̦rgu nevajaga Naud., Bers.

Avots: ME I, 813

ņerga

I ņe̦r̃ga,

1): auch Allend., AP.; wer mit langen Zähnen isst
Salis: viņš ir tāds ņ., ka ne˙kas viņam nav labs Salis;

2): ņerkšķ kâ ņ. Birkerts Latv. sakāmv. 2909.

Avots: EH II, 113

ņerga

I ņe̦rga C., Smilt., [Grünh., Alesoten, Burtn., Nikrazen, Karkel], ņê̦rga 2 Matk., [Schlehk, Wandsen], comm.,

1) [ņê̦rga Nigr., ņḕ̦rga N.-Peb., ņe̦rga Dickeln, Bers., Pampeln], ein Krepierling, Schwächling, der wenig Isst
C., Stockm. u. Gold. n. Etn. I, 122, [Serben, Mitau, Nötk., Grünwald, Salgaln, Ekau, Kalnazeem], Peb., Nigr., Lub.: par cūkganu paņē̦muši tīruo ņē̦rgu Jauns. nuopirkuos tādu ņe̦rgas sivē̦nu: neē̦d un neē̦d Naud.; [ņe̦rgäpaklīdis, nuonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepaduodas" Kokn.];

2) [ņē̦rga], ein Schwächling, der mit schwacher Stimme spticht
Lös. n. Etn. IV, 148; ņē̦rga N.-Peb., *ņe̦rga (> hochle. ņarga)"kas liekas būt nespēcis, vienmē̦r kunkst, vaid" Bers. n. Etn. IV, 4, [Gr.-Buschh.; ņe̦r̂ga, ein kapriziöses, weinerliches Kind Jakobstadt].

Avots: ME II, 900

ņerga

II ņe̦rga "?": nuo viņu runām izceļas tāda ņe̦rga, kad pieci zvirbuļi cīnās ap vienu tārpu izē̦stu zirņu pāksti Duomas IV, 242.

Avots: ME II, 900

ņerga

[IV ņe̦r̃ga, ein Raufbold Serben, AP.]

Avots: ME II, 900

ņergas

[ņe̦r̃gas (verächtlich) "die Harmonikä Jürg.]

Avots: ME II, 900

šņerga

šņe̦r̃ga: wer an der Speise mäkelt Lemb., Smilt.; "kas šņe̦rgājas" (mit e̦r̂) PV.; "čīkstulis, raudulis" (mit e̦r̂) PV.; iegādāts tāds š. (= šņerglis 4; gemeint ist ein Ferkel), kas ne˙maz neē̦d (wo?). "starpība starp šņe̦rgu un šņe̦rku ir tāda, ka šņe̦rka ir spītīgs, bet šņe̦rga - vairāk raudulīgs, muļķīgs" PV.

Avots: EH II, 652

šņerga

šņe̦r̃ga Bershof, wer an der Speise zu mäkeln pflegt und abgemagert ist.; nach MSiI.: ein wählerisch fressendes Vieh. Vgl. šņirga und ņe̦rga I I. Etwa zu norw. snerka "einschrumpfen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 701)?

Avots: ME IV, 94

šņergalas

šņergalas: auch Erlaa, (mit e̦r̃) Nötk.

Avots: EH II, 652

šņergalis

‡ šņe̦rgalis,

1) "kas šņe̦rgājas" PV.; ein Schimpfname
N.-Peb.;

2) Plur. šņe̦r̂gaļi Nötk., Nasenrotz.

Avots: EH II, 652

šņergals

šņe̦rgals, det Klunker auf dem Schnabel des Truthahns.

Avots: ME IV, 94

šņergas

šņe̦rgas, der Rotz: duošu pa de̦gunu, ka vai šņe̦rgas izsprāgs Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 94

šņergata

‡ šņe̦rgata PV. "kas šņe̦rgājas".

Avots: EH II, 652

žņerga

žņe̦r̃ga: ein nicht recht (fr)essen wollendes Ferkel od. Kind Ekau, Loddiger.

Avots: EH II, 821

žņerga

žņe̦r̃ga C., Fockenhof, Grünw., (mit e̦r̂ ) AP., Meiran, (mit è̦r 2 ) Schwanb., comm., = šņe̦r̃ga, wer beim Essen wählerisch ist Lennew.; žņe̦r̃ga Serben, eine Kuh, die nicht recht fressen will: žņe̦rga tāda! Domas II, 503.

Avots: ME IV, 825

žņergata

I žņe̦rgata, comm., ein Weinerlicher Vīt., N. - Peb.

Avots: ME IV, 825

žņergata

II žņe̦r̃gata Grünw., ein Fleisch-, Speiserest: tāda žņe̦rgata vien palikusi Grünw.

Avots: ME IV, 825

žņergava

žņe̦rgava Vīt., comm., = žņe̦rgata I: tādam žņe̦rgavam jau neizdabāsi, viņš vienmē̦r žņerkstēs Vīt.

Avots: ME IV, 825