ņerkšināt
ņerkšinât, auch ņerkšķinât, ņerkstinât,
1) intr., freqn., wiederholt jämmerliche Laute von sich geben, weinen, grunzen, miauen:
vakaruos tik˙līdz darbs nuolikts, armōnikas ruokā..., un tad ņerkšķina līdz vē̦lai naktij Vēr. II, 902;
2) fakt., weinen, quarren, grunzen, miauen machen.
Avots: ME II, 901
1) intr., freqn., wiederholt jämmerliche Laute von sich geben, weinen, grunzen, miauen:
vakaruos tik˙līdz darbs nuolikts, armōnikas ruokā..., un tad ņerkšķina līdz vē̦lai naktij Vēr. II, 902;
2) fakt., weinen, quarren, grunzen, miauen machen.
Avots: ME II, 901