[ņibêt, -u, -ẽju,

1) sich flink hin und her bewegen
N.-Peb.: kad iet, tad kājas ņibēt ņib (= zibēt zib) Zaravič, aitām ātri skrienuot kājas ņib vien N.-Peb. viņai aduot pirksti ņib AP.; "wimmeln" Bers., Warkl. Lös., Golg., Sessw., Selsau, A.-Schwanb., Bauske, Serbigal, N.-Laitzen;

2) "leicht jucken"
Welonen.]

Avots: ME II, 902

ņibêt,

1): visa zeme ņib (wimmelt)
nuo mušām Warkl.

Avots: EH II, 114