Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņurcît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņurcît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (6)

noņurcīt

nùoņurcît, tr., abquälen, zu Tode quälen, zerquetschen: kaķis peli nuoņurcījis.

Avots: ME II, 826

nožņurcīt

‡ nùožņurcît Meselau, = nùožņaugât: n. slapjuo veļu.

Avots: EH II, 111

paņurcīt

paņurcît, tr., etwas knautschen, drücken, knillen: viņš meitu dažreiz arī paņurcījis Vēr. II, 192.

Avots: ME III, 79

pussaņurcīts

pussaņurcîts, halbzerknillt: pussaņurcīta gulta A. v. J. 1896, S. 751.

Avots: ME III, 434

saņurcīt

saņurcît, tr., verknüllen Nerft n. U.: saņurcīts papīrs Erlaa. saņurcīts priekšauts Stari III, 228. Katrīne gludîna saņurcītuos svārkus A. Upītis. Refl. -tiês, verknüllen (intr.).

Avots: ME II, 696

Šķirkļa skaidrojumā (7)

mūksnīt

‡ mūksnît,

1) "ņurcît" Grawendahl;

2) essen
Saikava;

3) schlagen, prügeln
(mit û ) Saikava.

Avots: EH I, 838

murcīt

mur̂cît [auch Lös., mur̂cît 2 Salis., Ruj., Arrasch], -cu Naud. od. -ku (II s. -ki) Lös., -cĩju, tr., quälen, quetschen: kuo tu murki kaķi? Lös., Aps., Lub. nemurci sunīti! Naud. Vgl. ņurcît, murdzît.

Avots: ME II, 667

nočīpstināt

[nùočĩpstinât "nuoņurcît: kuo nu čīpstini tuo cālīti? vēl nuočīpstināsi! Vank.]

Avots: ME II, 770

ņurcīt

ņur̂cît [Lis., Wolm., Kr.] (li. niùrkyti "knüllena), ņurku od. ņurcu, ņurcĩju, tr., knüllen, quetschen, quälen: viņa sāka ruokās ņurcīt priekšautu Stari II, 446, [Mesoten]. viņš būtu kādu ķēris, tuo saspiedis, ņurcījis Apsk. mazi bē̦rni ņurka kaķus Etn. II, 81, Lös. Refl. -tiês, sich quetschen, sich abbalgen: bē̦rni, vienā gultā kuopā gulē̦dami, ņurkās Druw. Subst. ņurcĩjums, das Gequetschte, das Gequetschthaben, Gequetschtsein; ņurcîšana, das Quetschen, Quälen; ņurcîtãjs, der (die) Quetschende. [Vgl. aazu Fick KZ. XLIII, 150.]

Avots: ME II, 905

paņurkāt

‡ paņur̂kât 2 Dunika, = paņurcît.

Avots: EH XIII, 162

saņurkāt

‡ saņur̂kât Sonnaxt, = saņurcît: s. lakatu.

Avots: EH XVI, 434