ņurgt

I ņur̂gt 2 [Bl.], Zähne zeigen.

Avots: ME II, 906


ņurgt

[II ņur̂gt, -gstu, -gu, nass werden, aufweichen (im Wasser), aufquellen, matschig od. breiig werden: aizmirstās lietas visu nakti ņurga lietū Jürg.]

Avots: ME II, 906


ņurgt

[III ņurgt "schnurren (von der Katze gesagt)" Ve̦cāki.]

Avots: ME II, 906


ņurgt

III ņurgt, ‡

2) durcheinander sprechen
(mit ur̂ 2 ) Schnehpeln: žīdi tur mudžēja un ņurdza apkārt kâ bišu spiets Janš. Atpūta № 371, S. 4.

Avots: EH II, 116


ņurgt

[IV ņur̂gt, -dzu Mar., Serben, Selsau, = ņur̂dît.]

Avots: ME II, 906


ņurgt

IV ņur̂gt,

1): "ņur̂dît" ME. II, 906 zu verbessern in "ņur̂dzît";

2) "berzties" Hasenp.: tur bija tik daudz ļaužu, ka ņur̂dza 2 vien.

Avots: EH II, 116