šķîdinât, s. šķîdêt.

Avots: ME IV, 48

šķîdinât, ‡

2) "šķiest" Salis: rudenī dažreiz bez pē̦rkuona šķîdina ² vien baltu; tuo sauc par rūsu. ‡ Refl. -tiês (mit î ² ) Seyershof, abortieren.

Avots: EH II, 638