šķērēt

I šķẽrêt, -ẽju, (Garn) aufscheren U.: diegus, dzijas AP, rīks aude̦kla šķērēšanai N. - Peb. šķē̦rēti svārki Kaudz. M. 14; Poruk III, 19; MWM. VI, 28. Aus mnd. scheren.

Avots: ME IV, 34


šķērēt

I šķẽrêt,

1): auch Seyershof u. a.; ‡

2) "tît" Seyershof. "šķērē̦ti svārki" ME. IV, 34 gehört unter šķẽrêt II 4. ‡ Refl. -tiês Seyershof "tīties": lai dzīve (Garn) nešķērējas vaļā.

Avots: EH II, 633


šķērēt

II škẽrêt, -ẽju,

1) (den Rasen mit dem Rasenpflug
Meiran) schneiden, scheren: ve̦lē̦nas Meiran. (dzīvi žuogi)... kārtīgi šķē̦rē̦ti Peņģ. Sakņu dārzs 14. kungi šķē̦rē̦tām ce̦purēm BW. 33350;

2) zuschneiden
Spr.;

3) (Kohl) schärfen, hobeln
U.: ēvelē jeb šķērē... kāpuostus Etn. III, 73. cūkas gaļa ar šķē̦rē̦tis kāpuostiņis BW. 12987;

4) spalten:
tai (uodzei) ir šķē̦rē̦ta skrumšļa mēlīte Poruk V, 361;

5) šķērēt kājas Modohn, die Stiefel aneinanderstreifend geheri.
Aus mnd. scheren.

Avots: ME IV, 34


šķērēt

II šķẽrêt,

1): š. (= cirpt) aitas Ramkau; (mit einem Messer) fein zerschneiden Salis;

3): auch Salis, Seyershof, (mit è 2 ) Mahlup, Sonnaxt;

4): dažam bē̦rnam šķē̦rē̦ta lūpa AP. (bezdelīgai) šķē̦rē̦ta aste Pas. XIII, 178. šķē̦rē̦ti svārki ME. IV, 34 (unter šķẽrêt I). ‡ Refl. -tiês Seyershof, sich hobeln lassen (vom Kohl):
kad neasa ēvele, tad kāpuosti nepar˙kuo nešķērējas.

Avots: EH II, 633, 634


šķērēt

III šķērêt,

1) (einem Boot) plötzlich eine andere Richtung geben
Spr.; "sich quec wenden": laiva šķērē (sagriežas ar priekšgalu uz krastu) Selburg;

2) "?". strazdu daudzums šķērēja pa gaisu CTR. 29; kad putns laižas pret vēju, viņš šķērē gaisu Stockm.; ohne Not hin und her gehen, schlendern (mit
) AP. In der Bed. 2 aus mnd. scheren "gehen, eilen, sich schwebend bewegen"; in der Bed. I wohl aus mnd. keren "kehren.

Avots: ME IV, 34