šķetīt
I šķetît,
loswickeln (prs.
šķetīju) Sermus:
dzijas Warkl.;
figürlich: šķet[i] (Var.:
šķir, raisi), dieviņ, valuodiņu! BW. 16923, 3;
"sitināt, paisināt": kuodeļu Bauske. Refl.
-tiês, sich loswickeln, losreffeln: virvei gals šķetījās vaļā Warkl.
Avots: ME IV,
31
šķetīt
II šķetît,
-ĩju, schlendern St.:
kur tu šķeti, wo treibst du dich herum? St.
Zu šķetêtiês.Avots: ME IV,
31