šļacît Wid., Bers., Kokn., Lis., Lubn., Schwanb., Widdrisch, = slacît; (eine grössere Menge) eingiessen Sessw., Wolmarshof. Refl. -tiês,

1) spritzen
(intr.): ūdens lāses spiezdamās cauri kāju pirkstu starpām smalkās strūkliņās šļacījās augšup Janš. Mežv. ļ. I, 66;

2) mit einem Stock ins Wasser schlagen, wiederholt giessen, spritzen
Bers., Wolmarshof.

Avots: ME IV, 61

šļacît: auch Frauenb., Puhren, (prs. šļacīju) Iw.

Avots: EH II, 643