šņàuciêns Drosth., (mit aû ²⁾ Wandsen, = snauciens, so viel auf einmal Tabak geschnupft wird U., die Prise V.: brāļi māsu pārde̦vuši par tabaka šņaucieniņu BW. 15524, 4; ein geringes Quantum: dabērt kādu šņaucienu sāls Golg., Kaltenbrunn; einmaliges, abgeschlossenes Niesen: viņam uznāca šņaûciens ² Dond.

Avots: ME IV, 92

šņàuciêns, 1: nuo pe̦lniem ieliek kašķītī kādu šņaucienu Lttic. 2943; ‡

2) ein Schlag, ein Hieb:
zirgs dabūja krietnu šņaûcienu ² pa stilbiem Seyershof.

Avots: EH II, 651