šņĩkstêt Ahs., -u, -ẽju, Schallverbum: ciets de̦guns šņīkst Ahs. n. RKr. XVII, 57. arkls šnīkstē̦dams un šņakstē̦dants rāva sīkuo krūmiņu saknes Veselis Trīs laimes. Vgl. ņīkstêt.

Avots: ME IV, 96

šņĩkstêt: suns guļ, ka šņĩkst ("šņāc") vien Seyershof. "šnīkstē̦dams" ME. IV, 96 zu verbessern in "šņīkstē̦dams".

Avots: EH II, 653