šņūcis

šņūcis,

1) šņũcis MSil., = šņucis 1: sēdi, jaunā mārša, lielu šņūci (Var.: šņuci, snūķi u. a.) uzmetusi BW. 18922 var.;

2) das Schnupftuch
Infl., (mit ù2) Warkl.;

3) "wer oft die Nase schneuzt"
(mit ù ² ) Warkl.

Avots: ME IV, 99