iešņaukāties
[ìešņaukâtiês, sich ein wenig schneuzen: šad un tad savādi iešņaukādamies Janš. Dzimtene I, 301.]
Avots: ME II, 78
Avots: ME II, 78
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šņaukât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šņaukât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)
sašņaukāt
sašņaukât,
1) schneuzend, schnupfend beschmutzen;
2) schnupfend verbrauchen
Lis.;
3) eine gewisse Zeit hindurch schnauben:
ilgi sašņaukāja aiz dusmām, kamē̦r salaba Golg.;
4) eine gewisse Zeit hindurch zuckend schluchzen:
bē̦rns ilgi sašņaũkāja pēc mātes Arrasch;
5) eine kurze Weile schnauben:
ve̦lns sašņaukāja un tad metās viņam virsū Bauske. Refl. -tiês,
1) einander beschnüffeln
Golg.: tas tâ˙pat kâ... luops apuostās, sašņaukājas ar svešu Krišs Laksts 65;
2) sich laut ausschneuzen:
žīds sašņaukājās un izgāja laukā Saikava.
Avots: ME III, 758, 759
1) schneuzend, schnupfend beschmutzen;
2) schnupfend verbrauchen
Lis.;
3) eine gewisse Zeit hindurch schnauben:
ilgi sašņaukāja aiz dusmām, kamē̦r salaba Golg.;
4) eine gewisse Zeit hindurch zuckend schluchzen:
bē̦rns ilgi sašņaũkāja pēc mātes Arrasch;
5) eine kurze Weile schnauben:
ve̦lns sašņaukāja un tad metās viņam virsū Bauske. Refl. -tiês,
1) einander beschnüffeln
Golg.: tas tâ˙pat kâ... luops apuostās, sašņaukājas ar svešu Krišs Laksts 65;
2) sich laut ausschneuzen:
žīds sašņaukājās un izgāja laukā Saikava.
Avots: ME III, 758, 759