Paplašinātā meklēšana

greĩčuot Ruj. "nicht regelrecht, sondern schräg (zur Osterzeit) schaukeln": šūpulis greičuo (intr.). Refl. -tiês,"greizi šūpuoties".]

Avots: ME I, 647

ìeeidâtiês, = iešūpuoties: citiem palīdzē̦dami ieeidāties Janš.

Avots: ME II, 14

[ìešũpuôt, ìešũpât,

1) den ersten Anstos zum Schaukeln geben, in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoli;

2) einwiegen, wiegend einschläfern:
bē̦rnu;

3) ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns tâ iešūpuots, ka nešūpuots vairs ne˙maz negul. Refl. - tiês,

1) sich in schaukelnde Bewegung, in Schwung bringen:
šūpuoles tik smagas, ka pats nevar iešūpuoties;

2) sich ans Schaukeln gewöhnen:
bē̦rns iešūpuojies, vairs ne˙maz negrib nuo šūpuolēm ārā kāpt.

Avots: ME II, 78

ìežvīguôtiês, [aufsäuseln?]: vējiņš nuo prieka iežvīguojās MWM. VIII, 167.] In Bers. und Nötk. sei es gleichbedeutend mit iežvīkstēties; um Tuckum - mit iekustēties, iešūpuoties.

Avots: ME II, 94

jaire Nerft, = aĩre; Plur. jaires, die Schaukel [Kreuzb.], N. - Schwanb., Liwenh., Jauns. In dieser Bed. auch jairas: es neiešu jairiņās (Var.: jairītēs) ne ar vienu šūpuoties BW. 32252, 1. [nekar jairu jūrmalī! BW. 32258, 1 aus Kreuzb.]

Avots: ME II, 95

liẽpiêns, liepiene BW. 33404, der Lindenhain, Lindenwald: iesim abas mēs māsiņas liepienā šūpuoties! BW. 9588.

Avots: ME II, 504

ļinkât: auch Prl., Sessw., (mit ìn ² ) Alswig, (mit in̂ ² ) Zögenhof, (mit in̂ ) Heidenfeld, Saikava; wackelnd gehen (mit in̂ ² ) Lems.: kājas ... iet ... meimuriski, bet ļ. ļinkā gan vēl P. W. Šis ar mani tiesāties? 6. ‡ Refl. -tiês Lems. "kustēties, šūpuoties": virves gals ļin̂kajas 2.

Avots: EH I, 773

pašũpuôt, pašũpât, etwas schaukeln: kad tuo vienu pašūpuoju, visi līdz šūpuojās BWp. ² 1872, 3. [Refl. -tiês, sich etwas schaukeln: tē̦vs mums atļava pašūpuoties.]

Avots: ME III, 117

‡ pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.

Avots: EH XIII, 194

šũpât Bauske, Bershof, C., Dunika, Iw., Lin., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Siuxt, Wolm., (mit ù ² ) Preili, -ãju, šũpuôt AP., Bl., Arrasch, Grünh., Kand., Selg., Wandsen, (mit ù ²⁾ Bers., Golg., Gr.Buschh., Kl., Lös., Nerft, Prl., Saikava, Selg., Selsau, Sonnaxt, wiegen (ein Kind), schaukeln: vējš šūpuo kuģus pa jūŗu Krieviņ Stāsti 19, šūpat (infin., oder II p. pl. imper.?), ļaudis, bē̦das manas! BW. 8596, 1 var. Refl. -tiês, sich schaukeln, sich wiegen: šūpuojies, šūpulīt! BW. piel.2 1885. lieldienas rītā saule šūpuojas RKr. VI, 393. (fig.) šūpuoties jaukās cerības Sadz. viļņi 164. - Subst. šũpâšana, šũpuôšana, das Schaukeln, Wiegen; šũpâšanâs, šũpuôšanâs, das Sichschaukeln,-wiegen: divkāršā naudas sistēma ... pavairuo . . . ce̦nu šūpuošanuos Pūrs I, 131; šũpãjums, šũpuõjums, das einmalige, vollendete Schaukeln, Wiegen: par bērniņa šūpuojumu BWp. 2105, 3 var.; šũpâtãjs, šūpuôtãjs, wer schaukelt, wiegt. Zu li. súpoti, sùpti und (wenn mit uo aus ōu̯) suopúoti "wiegen, schaukeln", siaũptis "suptis" (li. šūpulis "Wiege" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 185 und Geitler Lit. Stud. ll5 stammt wohl aus dem Lettischen); über weitere Zusammenhänge s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 470 und (anders) Būga LM. IV, 442 f., Trautmann Wrtb. 293, v. d. Osten-Sacken AfslPh. XXXII, 330.

Avots: ME IV, 110

vēreja U., *vērija od. *vērijs, *vē̦rāja od. *vē̦rājs, eine Waldgegend U.: kas kaitēja uozuolam vērijā neziedēt? BW. 11915, 3 var. kâ uozuolu vērijā (Var.: vērienā) 22336, 1. kâ apsīte vērejā (Var.: vērijā) 25448. tautu dē̦li saauguši kâ stumbe̦ni vērijā 7356, 3. necērtiet man kārtiņas vē̦rājā! 1670 var. eima . . . vērijā šūpuoties! 9588, 6. Zu vēris.

Avots: ME IV, 561

I žube,

1) žube L., U., RKr. VIII, 89, AP., Bers., Frauenb., Golg., Heidenfeld, Kalz., Kl., Lennew., Lis., N. - Peb., PS., Prl., Saikava, Sessw., Setzen, Stockm., Tirs., Zvirgzdine, Demin. žubīte L., U., RKr. VIII, 89; Konv. ² 2319, Adl., C., Jürg., Lubn., Mahlup. Meiran, Memelshof, Naud., PS., Siuxt, Wandsen, žuba U., RKr. VIII, 89, der Fink, Buchfink (fringilla coelebs)
L. (žubīte), U.; der Ortolan L. (žube), die Fettammer (emberiza hortulana L.) St., RKr. VIII, 89; das Meischen, Feldmeischen U.; (žube) ein gewisser Vogel Adsel, Gramsden, Schwarden: žube žubina Etn. II, 51. zīle dzied, žube (Var.: žuba) vilka, lakstīgala vizināja BW. 2697. zīlītei, žubītei pabe̦ram linsēkliņu 5738. zīle, žube aicināja kaņepēs šūpuoties 2524 var. zīle žubi (Var.: žūbi)... pievīla ar uozuola kuoduoliņ[u] 15019. kad žube saka: spīd, spīd, tad gaidāms labs laiks Etn. II, 127. ziemas žube Konv ² 2319, der Bergfink (fringilla montifringilla L.) Natur. XXXVII, 76;

2) ein kleines Frauenzimmer
St.; žubīte, Liebkosungswort U.: vai vakariņas gatavas, žubīte? (zur Ehefrau gesagt) Stāsti Kraukļu kr. 94. citā reizē, manu žubīt! Saul. III, 20. Nach Būga Aist. Stud. 106 f. (als etwas Funkelndes, Buntes) zu li. žiuburỹs "etwas Leuchtendes", le. žuburis II. Ob li. šiubė "Fink" (bei Kurschat in Klammern) in žiubè zu ändern ist?

Avots: ME IV, 827

žvãļuôtiês Dunika, = šūpuoties, sich hin und her biegen, wiegen.

Avots: ME IV, 843

žvañguôt Plm., žvànguôt ² Golg., Lennew., Lettihn, Mahlup, Mar., Schwanb., = žvangât: ž. laivu, ābeli Pernigel; "līguoties, šūpuoties" Kl. - Salwen, Sehren. Refl. -tiês, = žvangāties Lennew.: augsts ve̦zums braucuot žvànguojas ² Mar. laiva žvanguojas A. - Autz, Ramkau, (mit àn ² ) Adl., Tirsen.

Avots: ME IV, 841, 842