Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šaî' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šaî' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (24)

gruvešains

gruvešaîns, gruvežaîns, holperig, mit gefrorenem Kot bedeckt, ausgefahren: gruvesžains ceļš [Wain.], Gold. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 666

kāršains

kâršaîns 2 [Bauske] aude̦kls, geköpertes Zeug U., Wid.

Avots: ME II, 199

kāšains

kàšaîns, mit Haken versehen: kāšainais e̦nkurs Konv. 2 847.

Avots: ME II, 205

ķekšains

ķekšaîns, hakenartig, mit haken versehen: lieliem ķekšainiem vārdiem Druva II, 523.

Avots: ME II, 361

klinkšains

kliñkšaîns, kliñšuôts, kliñtaîns, felsig, klippig: klinšaini krasti Stari I, 18. brauc pār Suomijas klinšuotuo juomu A. XIII, 374. klintainā e̦ze̦ra malā Vēr. II, 749.

Avots: ME II, 229

kruvešains

kruvešaîns, [kruvežains Dond.], hockerig, holperig, mit gefrorenem Kot bedeckt: kruvešains ceļš. mazais vārīgi liek basās kājiņas uz kruvešainas zemes Zalkt.

Avots: ME II, 291

mēnešains

‡ mẽnešaîns, mondhell, mondbeschienen: vakars bij m. Brigadere Daugava 1928, S. 562.

Avots: EH I, 807

mušains

mušaîns, = mũsains: mušains ģīmis A. VIII, 1, 41; mušaini raksti RKr. XVII, 31; mušaini lini, Flachs mit Brandflecken Bl. Zu muša?

Avots: ME II, 673

našains

našaîns, voll mit durch die Überschwemmung zusammengetragenen Gewächsteilen, Sand u. a.: šuogad siena laikā upe siens tāds našains Tirs. n. RKr. XVII, 69.

Avots: ME II, 694

pākšains

pâkšaîns (unter pâkstaîns): pâkšaini zirņi - auch Ramkau. pâkšaini ("ar pākšveida kruokām") lindraki AP.

Avots: EH XIII, 195

pupešains

pupešaîns,

1) "?": Jurģa dienā vajaga miežu sēt, tad tie auguot pupešaini Etn. II, 127;

2) holperig, uneben:
p. tīrums, aude̦kls Schwanb.

Avots: ME III, 414

pušains

pušaîns,

1): auch Adsel, A.-Schwanb., Burtn., Kalz., Lemb., Lems., Smilt., Trik., (puše̦ns) Seyershof; ‡

2) verwundet:
apberzt pušainuo vietu Saikava. pušainais (sc.: pirksts) būs Blaum. Ļaunais gars 8. reņģes paliek pušainas (aufgeschlitzt) Kaugurciems. ‡ Subst. pušanums Salis, eine zerrissene Stelle; puše̦nums Seyershof, eine verwundete Stelle, die Wunde: tādi puše̦numi ātri dzīstuot.

Avots: EH II, 335

pušains

pušaîns, U., Serbigal, Salis, Mar. n. RKr. XV, 132, zerbrochen, zetrissen, mit Brüchen, Rissen versehen: pušains apģē̦rbs, trauks Salis. kurpnieks, uz pušainiem zābakiem gaidīdams Dz. V.

Avots: ME III, 437

puvešains

puvešaîns, eiterartig, mit Eiter versehen, eiternd: puvešaina vāts. puvešaini auguoņi Dünsb.

Avots: ME III, 443

šaids

šaîds Lubn., Pilda, Preili u. a. in Lettg., = šâds.

Avots: ME IV, 1

šais

šaîs C., Golg., Lok. pl. von šis (šĩ), dieser (diese): šais laikuos LP. VII, 387.

Avots: ME IV, 2

smilkšains

smilkšaîns Pussen, smilkšuojs U., smilkšuôts, sandig, mit Sand überführt od. bedeckt: zemīte ir maza, smilkšaina A. v. J. 1897, II, 135. attecēja kumeliņš smilkšainām kājiņām BW. 31989 (ähnlich 27649, 3 var.). kur... staigājāt smilkšuojām (Var.: smilkšuotām) kājiņām? 27649, 4. smilkšuota jauniķa svīta 20440, 1.

Avots: ME III, 963

smilšains

smìlšaîns, = smilkšaîns: kur bijāt. . . smilšainām kājiņām? BW. 27649 var. (ähnlich 28123). nuoaudams . . . savas smilšainās pastalās A. XX, 508.

Avots: ME III, 964

tuksnešains

tuksnešaîns Wid., öde, wüst, wüstenartig: tuksnešaina vieta Apsk. v. J. 1905, S. 105. tuksnešains krasts Stari II, 684. tuksnešaini smilšainā daba MWM. IX, 260.

Avots: ME IV, 255

tūkstošains

tūkstuošaîns,* tausendfach (?): nakts izliedama savu tūkstuošainuo zvaigžņu pasauļu mirdzumu Veselis Netic. Toma mīlest. 124.

Avots: ME IV, 279

vāšains

vâšaîns, vâtaîns, mit Wunden bedeckt: vāšaina miesa Druva I, 462. galva man vāšaina LP. VI, 1003. vātainas smaganas MWM. VI, 64.

Avots: ME IV, 511

Šķirkļa skaidrojumā (18)

izklaušņāt

izklaušņât (unter izklaušinât): šaî taî jis izklaušņā Pas. V, 176 (aus Domopol).

Avots: EH I, 456

lēšķains

‡ lēšķains, = lêkšaîns (?): izbalējusi, lēšķaina gadu gadiem krājusies kūla Delle Negantais nieks 111.

Avots: EH I, 738

mūsains

mũsaîns, gefleckt, tüpfelig, bunt, sommersprossig: vai, kādi tagad mūsaini luogi! mūsaina drēbe, mūsaina seja, mūsains ģīmis Smilt., Mat., Paul. Zu mũsa; vgl. mušaîns.

Avots: ME II, 679

pušins

pušins,

1) pušins Mar. n. RKr. XV, 132, das Loch
Wid.: spaņģam pušins dibinā;

2) = pušaîns: iekšas jau nu tuopuot gan saskrambātas un pušinas Blaum. Pie skala uguns 133.

Avots: ME III, 437

pušs

‡ *pušs, = pušaîns: kur nu ar pušu kāju var tāl[u] paiet! Kand. kur tad pušā traukā var kuo ieliet! ebenda. reņģes pušiem vē̦de̦riem Kaugurciems.

Avots: EH II, 337

šai

II šài Ronneb., šaî Drosth., Lok. s. von šis (šĩ), dieser (diese): šai saulē LP. VII, 387, in dieser Welt.

Avots: ME IV, 1

šaimal

šaimal, Präp., = šaipus, diesseits: šaimal grāvja tautas jāja BW. 10617. šaîmal 2 un viņmal strauta Janš. Mežv. ļ. I, 173. šaimal dižceļa 34. šaimal gatuves brangi mieži, bet viņmal tādi panīkuši Bandavā II, 172; s. Le. Gr. § 568.

Avots: ME IV, 1

smilktains

smilktaîns Spr., = smilkšaîns: kur. . . jūs bijāt smilktainām kājiņām? BW. 27649, 6 var.

Avots: ME III, 963